Francijas vēstnieks Igaunijā atklāj sarunas par kodolatturēšanu
Jaunieceltais Francijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Eskorsija (Alexandre Escorcia) intervijā atklājis līdz šim nepublicētas sarunas starp Igauniju un Franciju par kodolatturēšanu. Viņš uzsver, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību.
Jaunais Francijas vēstnieks Igaunijā Aleksandrs Eskorsija intervijā laikrakstam Postimees pirmo reizi publiski runājis par sarunām starp Igauniju un Franciju, kas līdz šim nav bijušas atklātas, — tās skar sadarbību kodolatturēšanas jomā.
Vēstnieks intervijā norādīja, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, nepaļaujoties tikai uz ārējiem partneriem. Šāds vēstījums iekļaujas plašākā diskusijā, kas pēdējos gados norisinās Eiropas Savienībā un NATO par nepieciešamību stiprināt Eiropas pašu aizsardzības spējas.
Atbalsts Ukrainai
Eskorsija uzsvēra arī, ka atbalsts Ukrainai arī turpmāk būs svarīga Francijas ārpolitikas sastāvdaļa. Konkrētus jaunus atbalsta soļus vai apjomus vēstnieks interviju citātos, kas pieejami avota materiālā, nav minējis, tomēr viņš skaidri norādīja, ka Francijas nostāja šajā jautājumā nemainīsies.
Sadarbība ar Igauniju
Runājot par divpusējām attiecībām, vēstnieks raksturoja sadarbību starp Franciju un Igauniju kā tādu, kas norit labi. Tas, ka Francija bija gatava dalīties ar informāciju par sarunām, kuras iepriekš netika publiskotas, liecina par pieaugošu uzticēšanos starp abām valstīm drošības jautājumos.
Jautājums par kodolatturēšanu Baltijas valstīm ir īpaši aktuāls, jo reģions robežojas ar Krieviju un ir NATO austrumu flanga sastāvdaļa. Francija ir viena no divām ES dalībvalstīm, kurām ir kodolieroči, tāpēc tās nostāja par kodoldrošības garantijām sabiedrotajiem tiek uzskatīta par nozīmīgu Eiropas drošības arhitektūras elementu.
Sīkāki detaļas par sarunu saturu vai to, kad tās notikušas, avota materiālā nav atklātas.
