G7 degvielas rezervju atbrīvošana, visticamāk, nepazeminās dīzeļdegvielas cenas Igaunijā
G7 valstis plāno atbrīvot 100 miljonus barelu naftas un dīzeļdegvielas no stratēģiskajām rezervēm, taču Igaunija šajā kārtā nepiedalās, un eksperti neprognozē cenu kritumu.

G7 valstis — Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un ASV — gatavojas atbrīvot 100 miljonus barelu naftas un dīzeļdegvielas no stratēģiskajām rezervēm, reaģējot uz ASV spiedienu mazināt globālās enerģijas piegādes problēmas. Lai gan Igaunija iepriekš ir piedalījusies starptautiskās rezervju atbrīvošanas iniciatīvās, šoreiz tā pie jaunākā lēmuma nav pieaicīta.
Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) norāda, ka tās dalībvalstis, tostarp Igaunija, līdz šim kopā atbrīvojušas 325 miljonus barelu naftas un naftas produktu. Martā tika apņemšanās atbrīvot kopumā 400 miljonus barelu, tātad vēl atlikuši 75 miljoni. Igaunijas degvielas mazumtirgotāja Terminal valdes loceklis Alans Vahts skaidroja, ka jaunie 100 miljoni barelu nav uzskatāmi par papildu apjomu virs jau plānotajiem 400 miljoniem — vēl nav skaidrs, vai G7 vai IEA atbrīvos papildu 25 miljonus barelu, lai kopējais apjoms sasniegtu 100 miljonus.
Igaunija martā atbrīvoja proporcionālus 10 procentus no savām rezervēm, bet šoreiz tai nav lūgts piedalīties. Pēc Igaunijas Rezervju aģentūras (EVK) datiem, valstij pašlaik ir aptuveni 83 dienu degvielas rezerves — standarts ir 90 dienas, un dīzeļdegvielai šis rādītājs ir sasniegts, norādīja Klimata ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānuss Uiga. Pavasarī Igaunija atbrīvoja mazāk dīzeļdegvielas, jo konstatēja nelielu pārpalikumu, un vairāk atbrīvoja benzīnu.
Cenu kritums nav gaidāms
Vahts norādīja, ka globālās degvielas rezerves ir kritiski zemas — par aptuveni 20 procentiem zem piecu gadu Eiropas vidējā rādītāja, bet bojājumi naftas pārstrādes rūpnīcās sadārdzinājuši jēlnaftas pārstrādi. Alexela valdes loceklis Tarmo Kersna piebilda, ka nesenie cenu kāpumi ir mazinājušies, taču cenas joprojām ir tikpat augstas kā septembra sākumā. Viņš brīdināja, ka būtisks cenu kritums nav gaidāms, jo ziemas pieprasījums un apkures sezona radīs papildu spiedienu tirgū, un cenas, visticamāk, saglabāsies pašreizējā līmenī, kamēr netiks atrisināts konflikts Hormuzas šaurumā.


