Gana vada cīņu par vergturības laikmeta reparācijām Āfrikai

Gana bija valsts, kas iesniedza ANO rezolūciju par reparācijām, un jūnijā tās galvaspilsētā Akrā notika samits ar delegātiem no aptuveni 80 valstīm, kur tika secināts, ka kompensācija ir sen novēlota. Āfrikas Savienība Ganai piešķīrusi īpašu lomu — būt par "reparatīvā taisnīguma čempioni".

Ārlietu ministrs Semjuels Okuzeto Ablakva norāda, ka 10-15% no aptuveni 12 miljoniem no Āfrikas piespiedu kārtā izvesto cilvēku bija no teritorijas, kas tagad ir Gana, un vēl vairāk tika izsūtīti no tās krastiem. Viņš aicina izveidot sistēmu, kas finansētu izglītības stipendijas, riska kapitālu jauniem uzņēmējiem un pētniecību par ilgstošām veselības problēmām, kā arī prasa atbildību no institūcijām, kas guvušas labumu no vergu tirdzniecības, tostarp Anglijas baznīcas, kura 18. gadsimtā pārvaldīja plantācijas un vergus.

Baznīcas atzīšana un pretestība

Jūlijā Kenterberijas arhibīskape Sāra Malallija apmeklēja Ganu un Kejpkoustas pili, kur vergi tika turēti pirms nosūtīšanas uz Amerikām. Viņa izteica emocionālu nožēlu par baznīcas lomu vergu tirdzniecībā. Anglijas baznīca izveidojusi 100 miljonu mārciņu sociālās ietekmes fondu, taču iniciatīva saskārusies ar pretestību gan baznīcā, gan starptautiski.

Diskusija par afrikāņu līdzdalību

Ministrs noraida argumentu, ka afrikāņi bija līdzvainīgi vergu tirdzniecībā, uzsverot, ka sistēmu izveidoja Rietumu varas. Tomēr Ganas Ga tautas līderis karalis Taki Teiko Curu II nesen publiski atvainojies par savu senču iesaisti tirdzniecībā, uzsverot, ka pagātnes atzīšana ir nepieciešama sadziedēšanai.

Gana arī vada diasporas atgriešanās kampaņu, aicinot afroamerikāņus apmeklēt valsti. Tomēr bijušais kampaņas darbinieks Jav Asare brīdina, ka iniciatīva pārtapusi par tūrisma projektu, paaugstinot cenas vietējiem iedzīvotājiem un aizēnojot patieso psiholoģisko dziedināšanas darbu, kas nepieciešams gan vietējiem, gan diasporas pārstāvjiem.