Gapoņenko aizstāve iesniegusi apelāciju par desmit gadu cietumsodu

Prokremliskā aktīvista Aleksandra Gapoņenko aizstāve Imma Jansone iesniegusi apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas janvārī pieņemto spriedumu. Ar šo spriedumu Gapoņenko tika piespriesta brīvības atņemšana uz desmit gadiem un probācijas uzraudzība uz trim gadiem. Viņš tika atzīts par vainīgu palīdzības sniegšanā ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, kā arī nacionālā naida un nesaticības izraisīšanā.

Prokuratūra paziņojusi, ka ir apmierināta ar spriedumu, uzskatot to par pamatotu un tiesisku. Prokurore tiesas debatēs lūdza tieši šādu sodu. Savukārt aizstāve Jansone iepriekš norādīja, ka pēc pilna sprieduma saņemšanas to pārsūdzēs.

Gapoņenko kopš 2025. gada 14. februāra atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā. Viņš savu vainu neatzīst.

Kā liecina lietas materiāli, apsūdzība saistīta ar 2025. gada februāri, kad Gapoņenko attālināti piedalījās "NVS valstu institūta" organizētā diskusijā Maskavā par tēmu "Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs". Tajā viņš pauda atbalstu Krievijas agresīvajai diasporas politikai un izplatīja nepatiesus apgalvojumus, tostarp par krievu vajāšanu, valodas aizliegumu un skolu slēgšanu Latvijā, ko dēvēja par etnocīdu. Prokuratūra uzskata, ka šāda rīcība sekmējusi Krievijas ģeopolitiskās intereses un apdraudējusi Latvijas neatkarību un drošību.

Tāpat prokuratūra norāda, ka Gapoņenko diskusijā aicināja gatavoties Krievijas iebrukumam Baltijā kā risinājumam it kā notiekošajam etnocīdam. Viņš uzstājās kopā ar citiem Latvijas valstspiederīgajiem, pret kuriem process izdalīts atsevišķi, tostarp meklēšanā izsludināto Ruslanu Pankratovu, Romanu Samuļu, bijušo EP deputātu Andreju Mamikinu un Sergeju Vasiļjevu.

Gapoņenko (dzimis 1954. gadā) jau iepriekš sodīts par līdzīgiem noziegumiem. Augstākā tiesa 2022. gadā atstāja spēkā iepriekšējo spriedumu, ar kuru viņš atzīts par vainīgu nacionālā naida izraisīšanā un pret Latviju vērstā darbībā, piespriežot nosacītu sodu.