Garisons: droni mainījuši karadarbību, bet NATO pārāk lēni pielāgojas

Bezpilota aparāti un robotika ir neatgriezeniski mainījuši mūsdienu karadarbību, taču NATO, Ziemeļatlantijas līguma organizācija, ar šo pārmaiņu ieviešanu kavējas un joprojām eksperimentē. To TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, kurā 2026. gada oktobrī apsprieda Latvijas drošību un aizsardzības gatavību, sacīja ūdens dronu ražotāja “Newt21” valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis šim vērtējumam piekrita.

Kritika NATO virspavēlnieka uzstāšanās adresātam

Garisons kritiski vērtēja nesenos NATO virspavēlnieka izteikumus un nodēvēja tos par refleksiju uz veco karadarbības modeli. Pēc viņa domām, Latvija šo tehnoloģiju izpratnē pašlaik ir soli priekšā NATO kopējam tempam, taču ar to nepietiek.

Viņš brīdināja: ja gaidīs, kamēr pretinieks sāks uzbrukt, jārēķinās, ka ar droniem tiks iznīcināti visi lielie radari, kuģi un cita militārā infrastruktūra. Kā piemēru viņš minēja Ukrainu, kur izveidota 30 kilometru “nāves zona”, kurā neviens nespēj iebraukt. Pēc Garisona teiktā, droni pretgaisa aizsardzībā ir radījuši jaunu līmeni, pret kuru nevar cīnīties.

Garisons ir pārliecināts, ka atpakaļceļa pie vecās kārtības nav un jaunās tehnoloģijas ir ienākušas uz palikšanu. Viņš retoriski jautāja, kur ir dronu vienības, un atzinīgi novērtēja Vācijas nesen paziņoto lēmumu izveidot specializētas dronu vienības.

Bergmanis: jāpasteidzina vienību izveide

Bergmanis norādīja, ka gan Krievijā, gan Ukrainā jau ir izveidotas atsevišķas robotu un dronu pavēlniecības. Viņš uzsvēra, ka Latvijai un sabiedrotajiem šobrīd maksimāli jācenšas pasteidzināt šādu vienību izveidi un ieviest tās visā NATO aizsardzības sistēmā.