Ģenerālprokuratūra sāk pārbaudi par amatpersonu lēmumiem saistībā ar airBaltic

Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi pārbaudi, lai izvērtētu, vai atbildīgo amatpersonu lēmumi attiecībā uz nacionālās aviokompānijas "airBaltic" saimniecisko un finanšu darbību atbilst likumam. Pārbaude veikta pēc Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) iesnieguma, un prokuratūra to apstiprinājusi.

Šī nav pirmā reize, kad prokuratūra vērtē ar "airBaltic" saistītas darbības. 2024. gada nogalē tika pabeigta pārbaude par valdības lēmumu samazināt aviokompānijas pamatkapitālu par 571,293 miljoniem eiro, lai segtu zaudējumus. Toreiz netika konstatēti pārkāpumi.

Patlaban "airBaltic" cenšas stabilizēt finansiālo situāciju. Uzņēmums plāno piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem, lai novērstu defolta risku. Tikšanās ar obligāciju turētājiem paredzēta 3. augustā. Šo informāciju apstiprinājis "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Aviokompānijas finanšu rādītāji 2025. gadā uzrāda uzlabojumu. Koncerna apgrozījums pieauga par 4,2% līdz 779,344 miljoniem eiro, bet zaudējumi samazinājās 2,7 reizes līdz 44,337 miljoniem eiro. Pasažieru skaits palielinājās par 1% līdz 5,2 miljoniem.

Pērn vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas lidsabiedrība "Lufthansa", kurai pašlaik pieder 10% akciju. Latvijas valstij pieder 88,37%, bet pārējie akcionāri ir mazākuma daļu turētāji. Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir apturēts tirgus apstākļu dēļ, un uzņēmums to neuzskata par kapitāla avotu 2026. gadā.

Saskaņā ar gada pārskatu "airBaltic" 2026. gadā prognozē negatīvu brīvo naudas plūsmu un lēš, ka ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija no 100 līdz 150 miljoniem eiro.