Ģeologs: ledāju pārmaiņu dēļ arī Eiropā var nākties pārvietot cilvēkus un infrastruktūru

Ledāju atkāpšanās un kalnu nogāžu nestabilitāte var radīt nepieciešamību pārvietot cilvēkus un infrastruktūru arī Eiropā. To ziņu aģentūras LETA podkāstā “Kas tas vispār bija?!” pauda Latvijas Universitātes asociētais profesors, ģeologs un ledāju pētnieks Kristaps Lamsters. Saruna notika saistībā ar kalnu katastrofu sekām Nepālā, kur augustā plūdi nodarīja lielus postījumus.

Situācija Nepālā

Kā vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”, Nepālas valdība pirmdien paziņoja par augusta plūdu upuru meklēšanas un glābšanas operāciju beigām. Turpmāk uzmanība tiks pievērsta atjaunošanas darbiem. Savukārt svētdien, 11. oktobrī, jauni plūdi Budhi Gandaki upē izraisīja iedzīvotāju evakuāciju un bojāja ēkas.

Alpu ledāji

Lamsters uzsvēra, ka ar ledāju pārmaiņām saistītais apdraudējums skar arī Alpus. Līdz gadsimta beigām prognozēta lielas daļas Alpu ledāju izzušana, taču zaudējumu apmērs būs atkarīgs no turpmākās sasilšanas. “Iespējams, mums būs jāpārvieto infrastruktūra, jāpārvieto cilvēki,” sacīja pētnieks.

Viņš skaidroja, ka siltums ietekmē gan ledājus, gan iežus. Kušanas ūdens iesūcas plaisās un var sasniegt ledāja pamatni, veicinot tā slīdēšanu. Savukārt, ledum iežu plaisās atkūstot, var mainīties nogāzes stabilitāte. Tomēr vispārēja izpratne par sasilšanas ietekmi vēl neļauj nosaukt konkrētu nogruvuma izraisītāju – katras nogāzes novērtēšanai nepieciešami dati par tās uzbūvi un ilgstoši novērojumi.

Pēc Lamstera teiktā, Alpi kā kalnu grēda nepazudīs, taču var mainīties vietas, kur iespējams droši dzīvot, pārvietoties un uzturēt infrastruktūru. Šaurajās ielejās pārcelšanās ir sarežģīta, jo mājas un ceļi bieži izbūvēti tur, kur tiem vispār bijusi vieta.

Ko darīt

Pētnieks uzsvēra, ka arī nelabvēlīgu prognožu apstākļos ir jēga mazināt izmešus un gatavoties pārmaiņām. Lēnāka sasilšana dotu vairāk laika pielāgoties. “Tas nenozīmē, ka mums nav nekas jādara. Tieši pretēji,” viņš sacīja.