Ģimenes ārste brīdina: nepietiekams finansējums nozīmēs garākas rindas un plašāku maksas medicīnu
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Līga Kozlovska uzskata, ka veselības aprūpei nepieciešams stabils, ilgtermiņā plānots finansējums. Pretējā gadījumā pacientiem būs jārēķinās ar garākām rindām un lielāku maksas medicīnas lomu.
Latvijā, ja valsts turpinās nepietiekami finansēt veselības aprūpi, pacientiem nāksies saskarties ar vēl garākām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un arvien nozīmīgāku maksas medicīnu. Tā televīzijas TV24 raidījumā “Uz līnijas” brīdināja ģimenes ārste un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Līga Kozlovska.
Viņasprāt, veselības aprūpe nav pietiekama prioritāte valdības darba kārtībā, un finansējuma jautājums netiek risināts pietiekami sistemātiski. Nozarei esot vajadzīgs regulārs un stabils finansējums, nevis situācija, kad papildu nauda konkrētām vajadzībām tiek piešķirta pēdējā brīdī vai pārdalot budžeta līdzekļus. Kā piemēru ārste minēja papildu līdzekļus kompensējamiem medikamentiem un citām steidzamām vajadzībām, tostarp onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Šādu pieeju viņa neuzskata par normālu, jo vajadzības jāplāno ilgtermiņā.
Mērķis — 6,1% no IKP
Kozlovska uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem mērķiem ir sasniegt veselības aprūpes finansējumu 6,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņasprāt, to nevajadzētu atlikt uz 2027. gadu, bet censties panākt tuvākajā laikā.
Ģimenes ārste norādīja, ka Veselības ministrijas darba grupās apspriestais finansējums — aptuveni 1,9 miljardi eiro gadā — nozīmētu, ka nozares finansējums būtu zem 4% no IKP, nevis tuvotos plānotajiem 6%. Viņa arī teica, ka nākamajam gadam būtu vajadzīgi papildu 860 miljoni eiro, lai Latvija varētu pietuvoties kaimiņvalstu finansējuma līmenim.
Brīdinājums pacientiem
Ja tas netiks darīts, Kozlovskas ieskatā, rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem kļūs garākas, bet maksas medicīnas loma turpinās pieaugt. “Arvien vairāk attīstīsies maksas medicīna, un izdzīvos tie, kas varēs samaksāt,” viņa teica.
Ārste uzskata, ka nepietiek ar atsevišķu jomu vajadzību segšanu, ik pa laikam piešķirot līdzekļus onkoloģijai, kompensējamiem medikamentiem vai retajām un sirds slimībām. Vajadzīga stabila, ilgtermiņā plānota finansēšanas sistēma, lai iespējas saņemt ārstēšanu nebūtu atkarīgas no pacientu maciņa biezuma.
