Ģimenes ārstu trūkuma dēļ Latvijas reģionos arvien biežāk veido feldšerpunktus
Latvijas reģionos ģimenes ārstu trūkuma dēļ pašvaldības atver feldšerpunktus, kuru šobrīd ir vairāk nekā 120. Nozares speciālisti brīdina, ka tie ģimenes ārstu prakses pilnvērtīgi neaizstāj.
Latvijas lauku novados, kur trūkst ģimenes ārstu, pašvaldības arvien biežāk izveido feldšerpunktus, kuros iedzīvotāji var saņemt ikdienas medicīnisko palīdzību. Pēc 360TV Ziņu informācijas, valstī šobrīd darbojas vairāk nekā 120 šādu punktu. Speciālisti norāda, ka tie nespēj pilnvērtīgi aizstāt ģimenes ārstu prakses un ilgtermiņā var apdraudēt pacientu veselību.
Pašvaldību piedāvājums ārstiem nav pietiekams
Lai ģimenes ārstus piesaistītu reģioniem, pašvaldības piedāvā stipendijas, dzīvokli un pat finansējumu prakses izveidei. Bieži ar to nepietiek, un ārstu joprojām trūkst. Tāpēc primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai veido feldšerpunktus.
Rudzātos ģimenes ārsta praksi slēdza pirms pusgada, un, lai iedzīvotāji nepaliktu bez aprūpes, darbu sāka feldšerpunkts. Tur var saņemt lielāko daļu ikdienas palīdzības, taču feldšeris atšķirībā no ārsta nevar izrakstīt kompensējamos medikamentus un nosūtījumus pie speciālistiem. Rudzātu ambulatorā dienesta ārsta palīdze Ingrīda Zaķe stāsta, ka iedzīvotāji bieži zvana, lai atjaunotu receptes, jo laukos nokļūt pilsētā ne vienmēr ir izdevīgi. Viņa feldšerpunktā sāka strādāt pirms 40 gadiem un ir pārliecināta, ka tajā arī beigs darba gaitas.
Izaicinājums pašvaldībām
Pašvaldībām feldšerpunkta izveide ir liels izaicinājums: trūkst pieredzes zāļu iepirkumos un bīstamo medicīnisko atkritumu apsaimniekošanā, tāpēc nepieciešami papildu resursi. Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens norāda, ka līdzīga situācija ir Jersikas pagastā, kur ģimenes ārsts darbu neturpinās, un tiek plānots nākamais feldšerpunkts.
Asociācijas skatījums
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija feldšerpunktus raksturo kā īslaicīgu risinājumu. Pēc tās datiem, ģimenes ārsta komanda var atrisināt 70–90 % pacienta veselības vajadzību un laikus atklāt smagas slimības. Asociācijas vadītājs Ainis Dzalbs uzsver, ka ārpus Rīgas kopējie veselības rādītāji var būt sliktāki, jo pakalpojumi nav pieejami.
Asociācija uzskata, ka jāatgriežas nevis pie padomju laika feldšerpunktu modeļa, bet jāpalielina lauku koeficients un punkti jāpārveido par ģimenes ārstu prakšu filiālēm, nodrošinot līdzvērtīgu aprūpi gan galvaspilsētā, gan lauku viensētā.
