Glābšanas dienests cīnās ar litija bateriju ugunsgrēkiem

Litija jonu baterijas, kas atrodamas viedtālruņos, klēpjdatoros, bezvadu instrumentos un elektromobiļos, ik gadu Igaunijā izraisa vidēji gandrīz 40 ugunsgrēkus, liecina Glābšanas dienesta statistikas dati. Šie ugunsgrēki atšķiras no parastajiem ar to, ka baterija pēc liesmu nodzēšanas var atkal aizdegties, tādēļ glābējiem ierīces ilgstoši jāatdzesē ūdenī un jāturpina uzraudzīt.

Pēc Glābšanas dienesta drošības apziņas speciālistes Tuuli Tāvetas teiktā, litija bateriju ugunsgrēku dzēšana ne vienmēr ir vienkārša. Dažkārt ierīce jāatdzesē vairākas dienas, bet automašīnu gadījumā – vismaz septiņas dienas. Mazākas ierīces gadījumā, ja tas ir droši, to var iegremdēt ūdenī. Ja aizdegas jaudīgāka ierīce, piemēram, elektromobilis, nekavējoties jāsazinās ar Glābšanas dienestu.

Tāveta uzsver, ka šādi ugunsgrēki deg ļoti spēcīgi augstā temperatūrā, pastāv ievērojams eksplozijas risks, un degšanas laikā izdalās ārkārtīgi toksiskas gāzes. Lielākā daļa ar baterijām saistīto negadījumu notiek naktī, kamēr cilvēki guļ. Lai samazinātu risku, dienests iesaka neizmantot bojātas baterijas un neatstāt lādētājā ieslēgtas ierīces bez uzraudzības. Tās jālādē normālā istabas temperatūrā, ne mitrā vai pārlieku karstā vietā, bez viegli uzliesmojošiem materiāliem tuvumā, un telpā obligāti jābūt dūmu detektoram.