Glābšanas dienests: Lielākā daļa pagājušā gada noslīkušo bija reibumā
Igaunijā pagājušajā gadā noslīka 30 cilvēki, vairāk nekā puse no viņiem bija lietojuši alkoholu. Glābēji aicina tuviniekus un draugus iejaukties, ja kāds reibumā dodas ūdenī.
Igaunijas Glābšanas dienests ziņo, ka karstā laikā ūdens negadījumi kļūst biežāki, un galvenā problēma joprojām ir iereibušu cilvēku peldēšanās. Pagājušajā gadā Igaunijā noslīka 30 cilvēki, no kuriem vairāk nekā puse bija lietojuši alkoholu. Vidējais alkohola līmenis asinīs noslīkušajiem bija 2,57 promiles, kas liecina par ļoti smagu reibumu. Glābšanas dienesta speciāliste Kristina Eesmets uzsver, ka reibumā cilvēki mēdz pārvērtēt savas spējas un aizpeldēt pārāk tālu no krasta, kā arī nespēj sajust aukstā ūdens ietekmi, kas ātri var novest pie hipotermijas. Ūdens nokļūšana elpceļos var izraisīt balsenes spazmas, padarot elpošanu neiespējamu. Eesmets aicina draugus un paziņas būt drosmīgiem un iejaukties, ja kāds reibumā plāno peldēties, nepieciešamības gadījumā zvanot glābējiem.
Pēdējos gados glābēji arvien biežāk saskaras ar negadījumiem, kuros iesaistīti sup-boardi un gaisa matrači. Cilvēki bieži nelieto glābšanas vestes vai drošības pavadas, kas notur dēli tuvumā. Problēmas rodas arī, pārvērtējot prasmes un neņemot vērā vēju un straumes. Vējš, kas pūš no krasta, ir īpaši bīstams, jo ātri aiznes dēli prom. Eesmets iesaka ūdenī vienmēr paņemt līdzi uzlādētu mobilo telefonu ūdensnecaurlaidīgā maisiņā un peldēties tikai uzraudzītās pludmalēs. Nepazīstamas peldvietas un straujas upes ir īpaši bīstamas, jo ūdens izskatās mierīgs, bet straume var aizraut.
Papildus ūdens drošībai glābējus satrauc arī ugunsgrēki. Līdz maija beigām reģistrēts 590 zāles un meža ugunsgrēku, kas ir aptuveni 250 vairāk nekā pērn šajā laikā. Lielāko daļu izraisa cilvēki, bieži dedzinot sauso zāli, kas Igaunijā ir aizliegta visu gadu. Netiek pieskatīti arī ugunskuri. Arvien biežāk ugunsgrēkus izraisa ar akumulatoriem darbināmas ierīces, īpaši elektriskie skrejriteņi – katru gadu izceļas aptuveni 40 šādu ugunsgrēku. Eesmets brīdina, ka, ja akumulatora ierīce sāk šņākt un dūmot, no telpas jāiziet un jāzvana glābējiem, nevis jāmēģina dzēst pašu spēkiem.
