Globālā miera indeksā Latvija ierindota 19. vietā pasaulē
Jaunākais “Global Peace Index 2026” liecina, ka Latvija ir starp 20 mierīgākajām valstīm pasaulē un apsteidz gan Lietuvu, gan Igauniju, kamēr pasaulē kopumā miera līmenis pasliktinās jau 12. gadu pēc kārtas.
Ekonomikas un miera institūta veidotais “Global Peace Index 2026” šogad izvērtējis 163 valstis un teritorijas, un Latvija tajā ieņēmusi 19. vietu ar novērtējumu 1,589. Tas nozīmē, ka Latvija iekļuvusi pasaules divdesmit mierīgāko valstu vidū un vienlaikus ir augstāk novērtēta nekā abas pārējās Baltijas valstis – Lietuva ierindota 24., bet Igaunija 25. vietā.
Indekss balstīts uz 23 rādītājiem, kas sadalīti trīs grupās: sabiedrības drošība, iekšējo un ārējo konfliktu apjoms un valsts militarizācijas pakāpe. Latvijas rezultātu ietekmē gan tuvums Krievijas un Baltkrievijas robežai, gan pieaugošie aizsardzības izdevumi, kas atspoguļojas militarizācijas kritērijos.
Mierīgākās valstis
Jau 19. gadu pēc kārtas sarakstu vada Islande, kurai seko Jaunzēlande un Šveice. TOP 10 iekļaujas arī Slovēnija, Īrija, Austrija, Portugāle, Singapūra, Somija un Japāna. No desmit augstāk novērtētajām valstīm septiņas atrodas Eiropā.
Bīstamākās valstis
Saraksta pašā apakšā pirmo reizi nonākusi Krievija, kas ieņem 163. – pēdējo – vietu, ko skaidro ar pilna mēroga karu pret Ukrainu un augstu militarizācijas līmeni. Tai seko Sudāna un Kongo Demokrātiskā Republika, savukārt Ukraina ierindota 160. vietā. Starp piecām nedrošākajām valstīm ir arī Izraēla, bet sarakstu papildina Dienvidsudāna, Afganistāna, Jemena, Sīrija un Mali.
Vispārējā tendence
Kopumā pasaules miera līmenis gada laikā sarucis par 0,7%, un tas ir jau 12. gads pēc kārtas, kad rādītāji pasliktinās. Miera situācija pasliktinājusies 99 valstīs, bet uzlabojusies tikai 62. Pašlaik pasaulē fiksēti 61 aktīvs konflikts – augstākais skaitlis kopš Otrā pasaules kara. Indeksa autori to skaidro ar globālās varas līdzsvara maiņu, konfliktu seku izplatīšanos pāri robežām, bēgļu plūsmām un arvien plašāku autonomo ieroču un mākslīgā intelekta izmantošanu militāros nolūkos.
