Google un Amazon zaļie mērķi cieš no AI izmaksām
Google un Amazon ziņojuši par būtisku oglekļa emisiju pieaugumu, ko netieši veicinājis mākslīgā intelekta straujais patēriņš. Abu uzņēmumu emisijas pērn pieaugušas attiecīgi par 25% un 16%, apdraudot to nulles emisiju solījumus.
Lielo tehnoloģiju uzņēmumu centieni kļūt oglekļneitrāliem saskaras ar neparedzētu šķērsli – mākslīgo intelektu (MI). Google un Amazon nesen publicētie ilgtspējas pārskati liecina, ka to kopējās oglekļa emisijas ir krietni pieaugušas: Google par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Amazon par 16%. Lai gan abi uzņēmumi oficiāli nevaino MI, netiešie pierādījumi ir pārliecinoši.
Galvenais emisiju pieauguma cēlonis ir tā sauktās 3. darbības jomas emisijas jeb netiešais piesārņojums, ko uzņēmumi tieši nekontrolē. Tajā ietilpst preces un pakalpojumi, ko tie iegādājas, tostarp datu centru būvniecībā izmantotais tērauds un cements, kā arī pusvadītāju ražošana. Piemēram, Google 3. jomas emisijas pērn pieaugušas par 2,1 miljonu tonnu un tagad ir divreiz lielākas nekā 2019. gadā, ko uzņēmums izmanto par bāzes līniju. Amazon savā pārskatā atzīmē, ka 2025. gadā tas pievienojis vairāk datu centru jaudas nekā jebkurš cits uzņēmums, vien ceturtajā ceturksnī sasniedzot 1,2 gigavatus.
Problēmu pastiprina fakts, ka, lai gan tehnoloģiju giganti ilgstoši ir paļāvušies uz atjaunojamo enerģiju, MI pieaugošās enerģijas prasības liek atgriezties pie fosilā kurināmā. Datu centru celtniecība un aprīkošana ar jaudīgiem grafikas procesoriem (GPU) rada ievērojamu oglekļa nospiedumu, jo pusvadītāju ražotnes atrodas Āzijā, kur elektrības tīklos dominē ogles un dabasgāze. Turklāt ražošanā izmantotās ķīmiskās vielas ir spēcīgas siltumnīcefekta gāzes.
Lai sasniegtu nulles emisiju mērķus, Google un Amazon būs jāiegulda vēl vairāk atjaunojamajā enerģijā, jāattīsta zema oglekļa satura tērauda un cementa ražošana, kā arī jāiegādājas miljoniem tonnu oglekļa kompensācijas kredītu. MI straujā izplatība šos uzdevumus tikai sarežģī.
