Grāmatnīcu skaits Lietuvā desmit gados samazinājies par gandrīz 40%
Neatkarīgās grāmatnīcas Lietuvas reģionos izzūd, jo pircēji arvien vairāk izvēlas tiešsaistes iepirkšanos vai lielos tirdzniecības tīklus, liekot mazām pilsētu grāmatnīcām paplašināt sortimentu ar sadzīves precēm un meklēt citus risinājumus izdzīvošanai.
Pēdējās desmitgades laikā grāmatnīcu skaits Lietuvā ir samazinājies par gandrīz 40%, un visstraujākais kritums vērojams reģionālajās pilsētās un mazākajās pašvaldībās. Neatkarīgās grāmatnīcas pamazām izzūd, jo patērētāji arvien biežāk iegādājas grāmatas tiešsaistē vai lielveikalos, atstājot mazās pilsētu grāmatnīcas cīņā par izdzīvošanu.
Lai noturētos virs ūdens, dažas pašvaldībām piederošās grāmatnīcas ir sākušas dažādot savu sortimentu. Piemēram, Pasvales grāmatnīca, kas ir vienīgā šajā vairāk nekā 6000 iedzīvotāju pilsētā Lietuvas ziemeļos, papildus grāmatām sākusi tirgot somas, šalles un citus sadzīves un kosmētikas produktus. Grāmatnīcas direktore Inga Krapavickiene skaidro, ka tikai ar grāmatu pārdošanu vairs nepietiek, lai uzturētu biznesu. Lai gan Lietuva šogad samazināja pievienotās vērtības nodokli grāmatām līdz 5%, Krapavickiene norāda, ka augstākas vairumtirdzniecības cenas lielā mērā ir izlīdzinājušas šo ieguvumu. Turklāt izdevēji sākuši tieši piegādāt izglītības iestādēm mācību materiālus, kas samazinājis klientu skaitu grāmatnīcā.
Pasvales grāmatnīca vairākus gadus strādā ar zaudējumiem. Lai samazinātu izmaksas, direktore samazinājusi savu darba slodzi uz pusi, pārējo laiku strādājot par pārdevēju, kā arī atteikusies no ikgadējās prēmijas. Šī grāmatnīca ir viena no tikai trim pašvaldībām piederošajām grāmatnīcām visā Lietuvā. Pašvaldība vairākkārt ir segusi tās finansiālās saistības, taču amatpersonas brīdina, ka, situācijai neuzlabojoties, grāmatnīca var tikt slēgta.
Vietējie iedzīvotāji uzsver, ka grāmatnīca ir svarīga kopienas dzīvei. Kāds iedzīvotājs atzīmēja, ka grāmatas ir dvēseles barība un to izzušana būtu katastrofa. Cita iedzīvotāja piebilda, ka cilvēkiem ir nepieciešama vieta, kur nākt, iegādāties grāmatu, sarunāties un pavadīt laiku kopā. Pašvaldība cenšas atbalstīt biznesu, palielinot pamatkapitālu par 20 000 eiro un attīstot tiešsaistes veikalu. Pasvales mērs Gintauts Gegužinskas atzīst, ka iedzīvotāju atbalsts teorētiski ir liels, taču praksē bieži vien neizpaužas pirkumos.
Līdzīga situācija ir arī citviet valstī, piemēram, Širvintu grāmatnīcā, kura arī cīnās par izdzīvošanu. Direktore Vaiva Daugeliene norāda, ka daudzi sākumskolas skolēni tagad izmanto digitālās mācību grāmatas un uzdevumus, bet cilvēki aizņemas grāmatas bibliotēkās, lasa elektroniski un pērk tiešsaistē no lielajiem tirdzniecības tīkliem, kas piedāvā zemākas cenas. Aptuveni 20 pašvaldībās jeb trešdaļā no visām Lietuvas pašvaldībām vairs nav nevienas grāmatnīcas, kas rada bažas par piekļuvi grāmatām un kultūras dzīvi ārpus lielākajām pilsētām.
