Graudu tranzīta pretinieki neizslēdz dzelzceļa bloķēšanu Latvijā

Protesta akcijas "Asins graudiem - nē!" organizatori Latvijā neizslēdz dzelzceļa sliežu bloķēšanu, ja valsts nepārtrauks Krievijas graudu tranzītu. Par to aģentūrai LETA pastāstīja akcijas iniciators, zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve. Sestdien Jēkabpilī notikušās akcijas mērķis bija panākt, lai Latvija aizliegtu tranzītu pa dzelzceļu graudiem, kas iegūti Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās.

Organizatoru plāni

Kalve uzskata, ka akcija bija labi noorganizēta, lai gan bija gaidīts vairāk dalībnieku. Pēc pasākuma viņš saņēmis daudz atbalsta zvanu no iedzīvotājiem. Organizatori otrdien, 10. novembra vakarā, tiksies, lai lemtu par tālāko rīcību. Pēc Kalves teiktā, ja tranzīts netiks apturēts, visticamāk, runa būtu nevis par atkārtotu protestu, bet par sliežu bloķēšanu.

Premjera uzruna

Kalve kritiski vērtēja Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) uzrunu protestētājiem: viņaprāt, tā bija agresīvā tonī un nekas skaidri netika apsolīts. Viņam nepatika arī tas, ka uzrunas laikā premjera klēpī uz skatuves bija mazais dēls, kas izskatījās kā aizsegs no protestētājiem.

Kulbergs solīja Saeimā iesniegt likumprojektu, kas ļautu apturēt tranzītu, liedzot slēgt jaunus līgumus. Nākamnedēļ paredzēta saskaņošana starp ministrijām. Premjers atzina, ka ātru risinājumu nav izdevies panākt, un norādīja, ka aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums, jo tranzīta ierobežojumi ir Eiropas Savienības kompetencē. Viņš arī brīdināja par iespējamām tiesvedībām un izdevumiem, ja Latvija tranzītu aizliegtu vienpusēji, un uzsvēra, ka Baltijas valstis ES līmenī jau ir pieprasījušas tranzītu pārtraukt.

Tranzīta apjomi

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi. Tika izvesti 1,115 miljoni tonnu, bet pērn tajā pašā periodā — 357 645 tonnas. No Baltkrievijas šogad vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn — 60,8 tonnas.