Grieķijā mājokļa izmaksas apgrūtina vairāk nekā ceturto daļu iedzīvotāju
Eurostat dati par 2025. gadu rāda, ka Grieķijā 26,4 % iedzīvotāju mājokļa izdevumi pārsniedz 40 % no rīcībā esošajiem ienākumiem, kamēr ES vidējais rādītājs ir 7,7 %. Zemākais līmenis ir Kiprā – 2,4 %.
Eiropas Savienības statistikas birojs Eurostat publicējis datus par 2025. gadu, kas parāda, kurās Eiropas valstīs mājokļa izdevumi ir smaga nasta mājsaimniecību budžetam. Visaugstākais rādītājs ir Grieķijā, kur 26,4 % iedzīvotāju dzīvo mājsaimniecībās, kas mājoklim tērē vairāk nekā 40 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. ES vidēji šis rādītājs ir 7,7 %. Eurostat to dēvē par mājokļa izmaksu pārslodzes rādītāju.
Saskaņā ar Eurostat datiem mājokļu cenas ES no 2015. gada līdz 2026. gada otrajam ceturksnim vidēji pieaugušas par 69 %, bet atsevišķās dalībvalstīs vairāk nekā divkāršojušās. Turpina augt arī īres un enerģijas izmaksas. Eiropadome norāda, ka Eiropa saskaras ar krīzi, ko izraisa mājokļu cenu un izmaksu kāpums.
Kas ietilpst mājokļa izmaksās
Eurostat mājokļa izmaksās iekļauj īri vai hipotēkas procentus, komunālos pakalpojumus (ūdeni, elektrību, gāzi, apkuri) un regulārus maksājumus, piemēram, apdrošināšanu, uzturēšanu, remontu un nodokļus. Rīcībā esošie ienākumi ir mājsaimniecības kopējie ienākumi pēc nodokļiem un sociālajām iemaksām, ieskaitot pabalstus un pensijas.
Valstu salīdzinājums
Pēc Grieķijas ES valstīs seko Dānija (14,7 %), Vācija (11,2 %) un Zviedrija (10,8 %). Virs ES vidējā līmeņa ir arī Igaunija (8,8 %), Čehija (8,2 %) un Luksemburga (8,1 %). Ārpus ES augsts rādītājs ir Šveicē (15,3 %) un Norvēģijā (13,5 %). Zemākais līmenis ir Kiprā (2,4 %), tālāk – Horvātija (3,2 %), Slovēnija un Slovākija (abas 3,5 %). Spānijā rādītājs ir 7,2 %, Francijā 6,4 %, Itālijā 5,0 %.
ES kopumā šādās mājsaimniecībās dzīvo vairāk nekā 34 miljoni cilvēku. Visvairāk skarto ir Vācijā – 9,4 miljoni, Turcijā – 8,6 miljoni, Francijā – 4,4 miljoni.
Trūcīgie cilvēki skarti visvairāk
Iedzīvotāju vidū, kam draud nabadzība, ES vidējais rādītājs ir 29,1 %. Grieķijā tie ir 82,6 %, Dānijā 59,8 %, Šveicē 56,1 %. Pētnieki norāda, ka ienākumi aug lēnāk nekā mājokļa izmaksas, īpaši mazāk pelnošajiem, un ka valstu salīdzināšanu apgrūtina atšķirīgās labklājības sistēmas.
/nginx/o/2026/10/30/18007457t1h8f36.jpg)
