Grigoroviča baleti veidojuši Lielā teātra slavu; tagad teātrim, iespējams, jāmaksā viņa asistentam

Meduza ir patstāvīgi apstiprinājusi žurnāla Post- ziņojumu, ka leģendārais horeogrāfs Jurijs Grigorovičs īsi pirms nāves bez maksas nodevis savam asistentam Ruslanam Proņinam autortiesības uz 11 saviem iestudējumiem.

Grigorovičs miris 2025. gada 19. maijā. Dažas nedēļas vēlāk, 3. jūlijā, Proņins nodibināja bezpeļņas organizāciju “Jurija Grigoroviča fonds” un nodeva visas tiesības fonda vārdā. Pēc tam viņš pieprasīja, lai visas Krievijas un ārvalstu teātri, kas iestudē Grigoroviča baletus, maksā honorārus fondam — Lielā teātra gadījumā aptuveni 1 miljonu rubļu par izrādi.

Starp 11 iestudējumiem ir Grigoroviča rediģētās klasiskās versijas, tostarp “Gulbju ezers” un “Žizele”, kā arī viņa oriģinālbaleti, piemēram, “Spartaks” un “Ivanš Bargais”. Šie iestudējumi lielā mērā veidoja Lielā teātra mūsdienu globālo zīmolu.

Saskaņā ar Post-, Grigoroviča brāļadēls un vienīgais mantinieks, psihofiziologs Nikolajs Karatigins, jau 2025. gada decembrī iesniedza krāpšanas sūdzību. Viņš uzstāj, ka 98 gadus vecais horeogrāfs, parakstot tiesību nodošanu Proņinam, nevarēja saprast, ko dara. Izmeklēšanai tuvs avots žurnālam sacīja, ka ekspertīze apstiprinājusi Karatigina apgalvojumu. Tomēr pagaidām Proņins ir liecinieks, un nevienam nav izvirzītas apsūdzības.

Lielā teātra vadība iesniedza savu sūdzību, tādēļ izmeklētāji sāka otru krimināllietu, kas vēlāk apvienota ar pirmo. Post- avots norādīja, ka Lielais teātris gaidījis, ka tiesības pāries Karatiginam, kuram tās pēc tam bija jānodod teātrim. Grigorovičs pirms nāves to esot teicis.

Post- pieļāva, ka Proņina rīcība var atstāt Lielo teātri bez “Riekstkodis” un “Gulbju ezera”, taču Meduza noskaidrojusi, ka tas ir maz ticams: teātris, visticamāk, strādās ar jebkuru tiesību īpašnieku.

Proņins dejoja Lielā teātra baletā no 1988. gada līdz 2000. gadu beigām. 2011. gadā viņš kļuva par Lielā teātra baleta trupas vadītāju. Saskaņā ar mediju ziņām, viņš varēja kļūt par mākslinieciskā vadītāja pienākumu izpildītāju 2013. gadā pēc tam, kad uzbrucējs Sergeja Fiļina, baleta trupas mākslinieciskā vadītāja, sejā iemeta skābi, taču Proņins no amata atteicās. Tajā pašā gadā beidzās viņa līgums ar teātri, un Grigorovičs piedāvāja viņam asistenta amatu. Kopš tā laika Proņins visā pasaulē atjaunojis daudzus Grigoroviča baletus, vien “Spartaku” iestudējis sešas reizes — Pekinā, Astanā, Seulā, Erevānā, Minhenē un Antverpenē. 2023. gadā viņš kļuva par Azerbaidžānas Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra galveno horeogrāfu.