Grindr piekrīt maksāt 26 miljonus mārciņu par lietotāju datu noplūdi
Sieviešu... nē — apmēram 12 000 Lielbritānijas lietotāju bija iesūdzējuši iepazīšanās lietotni Grindr par sensitīvu personas datu, tostarp veselības informācijas, nodošanu reklāmdevējiem. Lietotne piekritusi izmaksāt 26 miljonus mārciņu, taču noliedz vainu.
Iepazīšanās lietotne Grindr, kas vērsta uz LGBTQ+ kopienu, panākusi izlīgumu ar aptuveni 12 000 lietotāju Lielbritānijā, kuri 2024. gadā iesniedza prasību par personas datu nesankcionētu nodošanu trešajām pusēm. Prasītāji apgalvoja, ka uzņēmums reklāmdevējiem nodevis īpaši sensitīvu informāciju, tostarp dažos gadījumos arī lietotāju HIV statusu. Šonedēļ panāktā vienošanās paredz, ka Grindr izmaksās kopumā 26 miljonus mārciņu (aptuveni 30 miljonus eiro jeb 35 miljonus dolāru), tomēr uzņēmums uzsver, ka izlīgums nav vainas atzīšana — apsūdzības tiek noliegtas, un tiesas sprieduma nav.
Kā dati nonāk profilos
Gadījums atspoguļo plašāku problēmu — ko uzņēmumi dara ar informāciju, ko lietotāji ikdienā uztic dažādām lietotnēm. Digitālās politikas eksperts Jans Penfrāts no organizācijas European Digital Rights (EDRi) skaidro, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi bieži apzināti padara grūti saprotamu, kādi dati tiek vākti un kādiem mērķiem izmantoti. Piemēram, tādas lietotnes kā WhatsApp, instalējot, iegūst piekļuvi visai lietotāja kontaktu grāmatai, un tālruņu numuri tiek nosūtīti uz serveriem pat tad, ja attiecīgie cilvēki paši lietotni nemaz nelieto un nav devuši atļauju.
Uzņēmumi, piemēram, Google, no šādiem datiem veido plašus lietotāju profilus, ko piedāvā reklāmdevējiem mērķauditorijas atlasei. Profili tiek papildināti gan ar lietotāju pašu norādīto informāciju, gan ar pieņēmumiem — piemēram, no atrašanās vietas datiem var secināt dzīvesvietu, ienākumu līmeni vai piederību noteiktai kopienai.
Stingrs regulējums, bet ierobežota ietekme
Eiropas Savienībā darbojas viens no pasaulē stingrākajiem datu aizsardzības regulējumiem — Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR), kā arī Digitālo tirgu un Digitālo pakalpojumu akti. ES Komisija šogad par pārkāpumiem sodījusi Apple ar 500 miljonu eiro naudassodu, Meta — ar 200 miljonu eiro sodu, bet Google — ar 890 miljonu eiro sodu. Tomēr, salīdzinot ar Alphabet 2025. gada tīro peļņu, kas sasniedza aptuveni 117 miljardus eiro, šīs summas ir salīdzinoši nelielas. Penfrāts norāda, ka Eiropai trūkst politiskās gribas rīkoties izlēmīgāk pret tehnoloģiju gigantiem, kā arī trūkst resursu datu aizsardzības iestādēm, savukārt Eiropas atkarība no ASV pakalpojumiem apgrūtina efektīvu kontroli.
