Guardian komentārs: Trampa un Putina tuvināšanās apdraud Eiropu, bet populisti to atbalsta
Britu laikraksta The Guardian starptautisko lietu komentētājs Stīvs Blūmfīlds raksta, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina sadarbība apdraud Eiropas valstis. Viņš norāda, ka vairākās lielvalstīs pie varas var nonākt ultralabējie spēki, kas Putinam ir labvēlīgi.
Britu laikraksta The Guardian starptautisko lietu komentētājs Stīvs Blūmfīlds šonedēļ publicētā komentārā apgalvo, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvināšanās apdraud visas Eiropas valstis. Autora ieskatā īpaši bīstami ir tas, ka daļā Eiropas valstu popularitāti gūst politiķi, kas šādu aliansi atbalsta. Šis ir autora viedoklis, nevis ziņu apraksts.
Igaunijas bažas
Komentāra sākumā autors apraksta Igaunijas valdības ēku Tallinā, uz kuras fasādes ir plāksne par 10 valdības vadītājiem, ko pēc PSRS iebrukuma 1940. gadā nogalināja padomju spēki. Igaunija bija okupēta 51 gadu. Pēdējos gados valsti skārusi iejaukšanās politikā, propaganda pret krievvalodīgajiem un kiberuzbrukumi; pērn sestdien notika mēģinājums dedzināt kādu Igaunijas aizsardzības uzņēmumu. Igaunijas ārlietu ministrs Margus Cahkna uzsver, ka valsts neatkarību sargā vienīgi dalība ES un it īpaši NATO.
Putina prasības
Autors raksta, ka Putins vēlas Ukrainas miera sarunas paplašināt, iekļaujot visu Eiropu. Viņš pieprasa, lai NATO atvelk spēkus un bāzes līdz 1997. gada robežām, kā rezultātā 16 alianses valstis zaudētu ārēju atbalstu, bet Baltijas valstis paliktu bez pretgaisa aizsardzības. Tāpat Putins vēlas, lai Lielbritānija un Francija izslēgtu kodolieroču izmantošanu citu Eiropas valstu aizsardzībai. Tramps šādu vienošanos esot raksturojis kā “lielu, skaistu”, kas varētu aptvert visu Eiropu.
Eiropas politiskie riski
Blūmfīlds min, ka tuvāko trīs gadu laikā galēji labējās partijas varētu iegūt varu vai iekļūt koalīcijās Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Itālijā. Viņš min Marēnu Lepēnu, kas esot solījusi pārtraukt finansiālo palīdzību Ukrainai, Alisi Veidelu no partijas “Alternatīva Vācijai”, Roberto Vannaki Itālijā un Naidželu Faražu Lielbritānijā. Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs draud bloķēt nākamo ES budžetu, ja netiks piešķirts būtisks atbalsta apjoms Ukrainai.
Autors secina, ka lielākais drauds ir tas, ka Eiropas valstis ievēl līderus, kas šādu aliansi atbalsta.


