Gvatemalas Fuego vulkāna izvirdums liek evakuēties simtiem cilvēku
Spēcīgais Fuego vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēties simtiem iedzīvotāju; lavas un pelnu kolonna pacēlusies sešus kilometrus debesīs.
Gvatemalas Fuego vulkāna nogāzēs dzīvojošie simtiem cilvēku pametuši savas mājas pēc spēcīga izvirduma, kas sviedis lavu un pelnus. Centrālamerikas aktīvākais vulkāns sāka izvirdumu pirmdienas rītā, un līdz vakaram apstākļi saasinājās, liekot varas iestādēm izsludināt valstī otro nopietnāko brīdinājuma līmeni.
Līdz otrdienai lejup pa 3763 metrus augstā vulkāna nogāzēm plūda lavas upes, pelni pacēlās sešus kilometrus sarkanajās debesīs. Vulkāns atrodas mazāk nekā 100 kilometrus no Gvatemalas pilsētas.
Vietējais iedzīvotājs Alehandro Garsija, 68, stāstīja AFP: “Kopš agra rīta tas bija aktīvs. Tajā naktī tika izsludināta trauksme, ka mums jāevakuējas.” Viņš sacīja, ka ciema iedzīvotāji aizgājuši paši, baiļu vadīti, un aprakstīja biedējošas ainas ar lavu, kas ripo lejup no kalna.
Ugunsdzēsēji paziņoja, ka nogādājuši vismaz 350 El Porveniras un Las Lahitas ciematu iedzīvotājus uz austrumos esošo Sanhuanalotenango pašvaldību. Evakuētie nakšņo kopienas zālē, kur iekārtotas pagaidu gulēšanas vietas, bet cilvēku skaits, kas aizvesti uz citām tuvējām pilsētām, joprojām nav zināms.
“Ja būtu kaut mazākā iespēja pārcelties uz citu māju, tas būtu labāk, jo tu vienmēr baidies, jo vulkāns nebrīdina,” patversmē sacīja 40 gadus vecā Lidija Ortisa. Dienvidos esošā Eskuintlas pilsēta uzņēmusi vēl desmitiem ģimeņu, tostarp bērnus.
Valsts katastrofu pārvaldības aģentūras Conred pārstāve Valērija Urisara video sociālajos medijos aicināja iedzīvotājus ievērot paševakuācijas principu, ja tiek izsludināta evakuācija vai apstākļi apdraud dzīvību.
Vulkānoloģijas institūts brīdināja par karstiem vulkāniskajiem gružiem, kas plūst pa Fuego nogāzēm, vislielākais risks esot kopienām rietumu un dienvidu nogāzēs. Institūts norādīja, ka Fuego izvirdums līdz otrdienas rītam turpinājies 23 stundas, lai gan intensitāte jau samazinājusies.
“Mēs jau esam pieraduši pie nemitīgi aktīvā vulkāna, bet šoreiz tiešām bija par daudz,” sacīja 50 gadus vecā Sonja Vaskesa.
Gvatemalas varas iestādes aicināja “ievērot piesardzību attiecībā uz gaisa satiksmi”, taču līdz šim galvaspilsētas starptautiskajai lidostai nav bijusi ietekme. Izglītības ministrija pavēlēja pārtraukt klātienes mācības kopienās divos pašvaldību apgabalos netālu no vulkāna. Ceļu policija slēdza ceļu ap kalnu grēdu, kas savieno dienvidu krastu ar koloniālo pilsētu Antigvu, valsts galveno tūrisma galamērķi un UNESCO Pasaules mantojuma objektu.
Gvatemala atrodas Klusā okeāna uguns gredzenā, kur bieži notiek seismiskā un vulkāniskā aktivitāte. Pēdējos gados Fuego izvirdumi izraisījuši vairākas masveida evakuācijas. Pagājušajā gadā varas iestādes evakuēja vairāk nekā 500 cilvēku pēc gāzu un pelnu emisijām, 2023. gadā evakuācija skāra aptuveni 1200 cilvēkus, bet 2018. gadā lavas upes nogalināja 215 cilvēkus un līdzīgs skaits tika atzīti par pazudušiem.
