Hāgas tribunāls sprieduma dienā spriedīs par bijušā Kosovas prezidenta likteni
Trešdien Specializētais tribunāls Hāgā pasludinās spriedumu bijušajam Kosovas prezidentam Hašimam Tači un trim viņa bijušajiem kolēģiem par kara noziegumiem 1998.-1999. gada konfliktā ar Serbiju. Prokurori pieprasa 45 gadus cietumā, apsūdzētie vainu noliedz.
Trešdien Hāgā mītošais Specializētais tribunāls, kas nodarbojas ar Kosovas kara noziegumiem, pasludinās spriedumu bijušajam valsts prezidentam Hašimam Tači un vēl trim bijušajiem Kosovas atbrīvošanas armijas (KAA) komandieriem. Viņus apsūdz slepkavībās un spīdzināšanā, kas notikušas bruņotā konflikta laikā ar Serbiju 1998.-1999. gadā.
Prokurori lūdz 58 gadus vecajam Tači un viņa kolēģiem sodu 45 gadu cietumsodu formā. Visi četri apsūdzētie kategoriski noraida izvirzītās apsūdzības. Apsūdzība apgalvo, ka KAA spēki cīņu laikā izrēķinājušies ar politiskajiem pretiniekiem un cilvēkiem, kurus uzskatīja par kolaborantiem, un ka bijušie komandieri atbildīgi par vairāk nekā 100 cilvēku nāvi. Tači aizstāvji apgalvo, ka apsūdzības ir nepamatotas un ir mēģinājums pārrakstīt vēsturi, norādot, ka nav pierādījumu, kas tieši saistītu Tači ar kādu no noziegumiem vai apliecinātu, ka viņš kontrolēja citus komandierus.
Spriedzīga situācija Balkānos
Process izraisījis lielu rezonansi reģionā — daudzās Kosovas pilsētās uzstādīti ekrāni ar atpakaļskaitīšanu, bet galvenajās ielās izkārti KAA karogi. Lielai daļai Kosovas albāņu Tači un KAA cīnītāji ir nacionālie varoņi. Baidoties no nemieriem, vietējā policija kopā ar starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem veikusi bezprecedenta drošības pasākumus, bet ASV un vairākas Eiropas diplomātiskās pārstāvniecības aicinājušas savus pilsoņus izvairīties no ļaužu pulcēšanās vietām.
KAA, ko veidoja etniskie albāņi, karoja pret Slobodana Miloševiča vadītajiem Serbijas spēkiem, kuri veica etniskās tīrīšanas pret albāņu iedzīvotājiem. Konflikts beidzās 1999. gadā pēc NATO 78 dienu bombardēšanas kampaņas. Tači pēc kara kļuva par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem, bija premjerministrs un 2008. gadā pasludināja Kosovas neatkarību, bet no 2016. gada bija valsts prezidents. 2020. gadā viņš brīvprātīgi atkāpās no amata, lai stātos tribunāla priekšā.
Specializētās palātas izveidotas 2015. gadā starptautiskā spiediena rezultātā un darbojas pēc Kosovas likumiem, taču ar ārvalstu tiesnešiem; tās mērķtiecīgi izvietotas Hāgā liecinieku aizsardzības nolūkos. Kosovas neatkarību atzinušas vairāk nekā 100 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un lielākā daļa ES valstu, taču to neatzīst Ukraina, Spānija, Slovākija, Grieķija, Kipra, Rumānija, kā arī Krievija un Ķīna.
