Haizivju eksperts kritizē bijušo Austrālijas premjeru par aicinājumu iznīcināt haizivis

Haizivju uzvedības eksperts Robs Hārkorts norādījis, ka bijušais Austrālijas premjerministrs Tonijs Abots “nesaprot zinātni”, pēc tam, kad Abots sociālajos tīklos aicināja iznīcināt haizivis pēc uzbrukuma Sidnejas pludmalē.

Sieviete, kura, domājams, ir ap 30 gadu veca, sestdienas rītā tika sakosta kājā un rokā, domājams, lielās baltās haizivs vainas dēļ. Pirmdien viņas stāvoklis bija kritisks, bet stabils.

Abots videoierakstā sacīja, ka ir “tik nepareizi, ka mēs neiznīcinām haizivis pēc uzbrukumiem”, un aicināja izveidot zvejniecību haizivju ķeršanai.

Makvorī universitātes Jūras plēsēju pētniecības grupas vadītājs, emeritētais profesors Hārkorts sacīja, ka haizivju iznīcināšana nemazinātu uzbrukumu risku pludmalēs. “Kāda jēga no iznīcināšanas? Tā nemainīs risku, ja vien pilnībā neizņemsiet baltās haizivis no okeāna. Tas nav iespējams un būtu ekoloģiska katastrofa,” viņš teica. Viņš uzsvēra, ka tas bija rets atgadījums un aicinājumi iznīcināt haizivis nav balstīti uz pierādījumiem.

Arī profesors Kulums Brauns, kas pēta zivju uzvedību, nosauca aicinājumus par “ļoti naivu veidu, kā gūt politiskus punktus”. Viņš aicināja meklēt veidus, kā sadzīvot ar dabu, nevis izmantot 18. gadsimta pieeju.

Jaundienvidvelsas premjers Kriss Minss norādīja, ka lielā baltā haizivs ir aizsargājama suga, un noraidīja iznīcināšanu. “Es neesmu pārliecināts, ka tas darbotos, un mums nav ekspertu pierādījumu,” viņš teica. Viņš ierosināja pārskatīt štata pieeju haizivju aizsardzībā, ieskaitot tīklu izmantošanu un jaunas tehnoloģijas, piemēram, dronus.

Hārkorts norādīja, ka dronu izmantošana pludmaļu uzraudzībai ir praktiskāks veids, kā samazināt kodienu risku: “Ja izvietojat dronus virs pludmales un aicināt cilvēkus prom, kad pamanāt haizivis, jūs, visticamāk, netiksiet sakosti.”

Civilās aviācijas drošības iestāde pirmdien uz laiku atcēla aizliegumu izmantot dronus haizivju uzraudzībai Kūdžī pludmalē, kas atrodas netālu no Sidnejas lidostas lidojumu maršrutiem.

Bondas universitātes doktors Derils Makfī, kurš pēta haizivju kodienu tendences, sacīja: “Ja droni būtu varējuši lidot, šo kodienu būtu varēts izvairīties.” Viņš atzīmēja, ka kodieni apsargātās pludmalēs ir ārkārtīgi reti, jo ūdenī ir daudz acu.

Makfī norādīja, ka no 1980. līdz 1999. gadam Jaundienvidvelsā vidēji bija 0,6 haizivju kodieni gadā, bet pašlaik – 4,16. Lielāko daļu pieauguma veido kodieni štata ziemeļos. Iedzīvotāju skaita pieaugums un vaļu populācijas palielināšanās piesaista vairāk lielo balto haizivju.

Jūras biologs Lorenss Člebeks no organizācijas Humane World for Animals sacīja, ka iznīcināšana nedarbojas, jo haizivis ir migrējošas. Viņš brīdināja, ka ēsmas izmantošana varētu palielināt haizivju aktivitāti un līdz ar to risku. Kopš 2012. gada štata haizivju tīklos nogalinātas 174 lielās baltās haizivis, 40 buļļhaizivis un 42 tīģerhaizivis.