Hakeri apgalvo, ka no Rosstat nozagtie dati liecina par 390 000+ krievu bojāejām karā Ukrainā

Hakeru grupas Kiberpartizany BY un Silent Crow paziņojušas, ka veikušas plašu uzlaušanu Krievijas Federālajā valsts statistikas dienestā Rosstat, un apgalvo, ka nozagušas aptuveni 23 terabaitus datu. Tajos, pēc hakeru teiktā, ir iekšējie dokumenti, demogrāfijas un ekonomikas statistika, kā arī informācija par Krievijas zaudējumiem karā pret Ukrainu. Uz šo datu pamata grupas izveidojušas savus aprēķinus par bojāgājušajiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.

Divas atšķirīgas aplēses

Kiberpartizany BY norāda, ka līdz 2026. gada 27. augustam karā gājuši bojā vismaz 393 881 Krievijas pilsoņi. Silent Crow nosauc augstāku skaitli — 450 100. Atšķirība skaidrojama ar dažādām skaitīšanas metodēm. Kiberpartizany BY ņēma vērā nāves gadījumus, kuru cēlonis norādīts kā karadarbība vai tās sekas. Silent Crow papildus iekļāvis arī militārpersonu neopozīciju zaudējumus ārpus kaujām, nāves gadījumus, kas atzīmēti kā terora akti, un Krievijā reģistrētus cilvēkus, kuri miruši okupētajās teritorijās vai Ukrainā un kuru precīzs nāves cēlonis nav noskaidrots.

Kāpēc dati ir būtiski

Krievija kaujas zaudējumu oficiālo statistiku nav publicējusi kopš 2022. gada septembra. No 2024. gada Rosstat pārtraucis publicēt arī ikgadējos datus par nāves cēloņiem, tādēļ kara demogrāfiskās ietekmes neatkarīgs novērtējums kļuvis ievērojami sarežģītāks.

Salīdzinājumam: BBC Krievu dienesta un neatkarīgā medija Mediazona kopīgajā datubāzē uz 8. novembri bija aptuveni 286 000 vārdiski identificētu bojāgājušo krievu karavīru, taču šis saraksts ir nepilnīgs, īpaši pēdējo mēnešu ziņā. Medija Meduza un Mediazona kopīgā pētījumā, balstoties uz mantojuma reģistra datiem, bojāgājušo skaits līdz 2025. gada beigām tika lēsts aptuveni 350 000 apmērā. Hakeru aplēses tādējādi atbilst iepriekš publicētajiem neatkarīgajiem pētījumiem, taču tas vēl neapliecina katra atsevišķa skaitļa precizitāti.

Datu pārbaude

Meduza un Mediazona ziņo, ka tām ir piekļuve hakeru publicētajiem datiem un tās sākušas pārbaudi. Žurnālisti vēlas noskaidrot ne tikai materiālu autentiskumu, bet arī informācijas pilnību, tostarp izslēgt apzinātu datu viltošanu. Turklāt medicīniskajos dokumentos norādītie nāves cēloņi ne vienmēr atspoguļo faktiskos apstākļus. Rosstat iekšējās datubāzēs nav aktuālas informācijas par bezvēsts pazudušajiem, kurus par mirušiem var pasludināt tikai pēc ilga laika, tāpēc arī valsts statistikas dienesta dati paši par sevi nesniedz galīgu skaitli.