Halovīna vakarā Jauns.lv apkopojis Latvijas piļu un muižu spoku stāstus
Ziņu portāls Jauns.lv apkopojis spilgtākās Latvijas piļu un muižu spoku leģendas, kuru patiesumu interesenti var pārbaudīt 31. oktobra naktī. Stāstos savijas viduslaiku vēsture, baltvācu aristokrātijas dzīve un senie latviešu ticējumi.
Ziņu portāls Jauns.lv publicējis apkopojumu par pārdabiskajām būtnēm un spokiem, kas pēc nostāstiem mīt Latvijas pilīs un muižās. Materiāls veidots Halovīna vakaram, un tā autors ir Elmārs Barkāns. Pēc izdevuma teiktā, 31. oktobra naktī ikviens var pats pārliecināties par šo stāstu patiesumu.
Kādas būtnes minētas
Apkopojumā pieminēta milzīga čūska ar pīles galvu un spīdošām acīm, kas sargā zelta lādes. Minēta arī Zaļā Jumprava, par kuru komponists Raimonds Pauls radījis mūziklu. Vēl stāstīts par grāfu, kurš pusnaktī atver pils vārtus, lai ar pajūgu pa tiem izdrāztu, kā arī par bezgalvainu cilvēka rēgu.
Visbiežāk pilīs saimnieko dažāda vecuma un skaistuma Baltās, Pelēkās, Zaļās un Melnās dāmas, taču sastopamas arī citāda veida parādības. Par mistiskajiem tēliem un parādībām stāstījuši arī latviešu kultūras darbinieki Krišjānis Barons, Imants Lancmanis un Raimonds Pauls. Šīs tēmas savos studiju darbos pēta arī jaunie studenti.
Ar ko stāsti īpaši
Latvijas spoku stāstos savijas viduslaiku vēsture, baltvācu aristokrātijas dzīve, senie latviešu ticējumi, traģiski mīlasstāsti un neparasti pārdabiski radījumi. Daudzas leģendas saistītas ar vietām, kuras joprojām var apskatīt: pagrabiem, slepenām ejām, torņiem un pils zālēm.
Latvijā sastopamas gan Eiropas pilīm raksturīgās Baltās un Melnās dāmas, gan nemierīgi muižkungi, gan dārgumu sargātāji, kuriem klasiskajos Rietumeiropas spoku nostāstos grūti atrast līdzinieku. Ir arī pilis, kurās, pēc stāstiem, spokojas ne tikai cilvēki, bet arī viņu noziegumi.
Pēc Jauns.lv norādītā, par noslēpumainām parādībām Latvijas pilīs stāstīts ne tikai senatnē, bet arī mūsdienās.


