Harri Tiido: vai jaunie labējie ir ilgtspējīga parādība?

Igaunijas diplomāts un komentētājs Harri Tiido savā komentāru sērijā pievēršas britu politiskā vēsturnieka Stīvena Deivisa grāmatai "The Great Realignment: Why the New Right Is Here to Stay", meklējot atbildi uz jautājumu, vai tā sauktais jaunais labējais virziens ir pārejoša vai ilgtspējīga politiska parādība.

No ekonomikas uz identitāti

Deiviss izmanto jēdzienu "fokusa jautājums" — tēma, ap kuru vēsturiski veidojas politiskais dalījums labējos un kreisajos. 20. gadsimta nogalē tas bija brīvā tirgus ekonomika pretstatā valsts kontrolei. Pēc autora domām, šis dalījums tagad zaudē nozīmi, un to nomaina jauna ass — nacionālisms, suverenitāte un kolektīvā identitāte pretstatā kosmopolītismam, globālismam un tehnokrātijai.

Šāda politiskā pārkārtošanās, pēc Deivisa novērojumiem, notiekot regulāri — aptuveni reizi 40 gados. Dažās valstīs, piemēram, Francijā, Polijā un ASV, pāreja jau notikusi, citur, kā Spānijā un Portugālē, tā tikai sākas.

Pret eliti, bet pati par jauno eliti

Jaunais labējais virziens uzsver nacionālo suverenitāti un identitāti, vēršoties pret kosmopolītisko individuālismu, un ietver arī pret-elitārismu — pārliecību, ka vara jāatdod atpakaļ tautai. Vienlaikus šī kustība pati sevi redz kā nākotnes jauno eliti, tādēļ Tiido to raksturo kā "elitāru pret-elitārismu". Par pretiniekiem netiek uzskatīti bagātie, bet gan tie, kas pārvalda ekonomiku, kā arī augstākās izglītības pārstāvji.

Ekonomikas jomā šis virziens neatbalsta ne klasisko kapitālismu, ne sociālismu, bet gan tuvāku nacionālam kolektīvismam vai neomerkantilismam — protekcionismu un valsts virzītu investīciju un attīstības stratēģiju kombinācijā ar spēcīgu nacionālās identitātes uzsvaru.

Ilgstoša tendence

Deiviss prognozē, ka jaunais politiskais sadalījums dominēs vēl 30–40 gadus, un pieļauj, ka Eiropas jaunais labējais virziens varētu attīstīties par sava veida civilizācijas nacionālismu, kurā kopīga lojalitāte un identitāte vieno visu Eiropu kā kristīgu, balto un ne-amerikānisku kopienu. Tiido piebilst, ka parlamentu sastāvs pēc pēdējām vēlēšanām vēl atspoguļo veco politisko dalījumu — arī Igaunijā, spriežot pēc aptaujām.