Healijs pirmajā budžetā plāno plašu varas decentralizācijas paketi ekonomikas izaugsmei
Lielbritānijas finanšu ministrs Džons Hīlijs nākamnedēļ iesniegs pirmo budžetu, kurā paredzēts jauns 1,5 miljardu mārciņu aizņēmumu mehānisms vietējiem līderiem un 285 miljoni mārciņu "labas izaugsmes" finansējuma. Premjerministrs Endijs Bērnhems sola, ka vietējiem vadītājiem vairs nevajadzēs lūgt naudu Vestminsterā.
Lielbritānijas valdība nākamnedēļ, trešdien, budžetā iekļaus plašu paketi, ar kuru tiek nodota lielāka finanšu vara Anglijas reģioniem. Finanšu ministrs Džons Hīlijs, kurš budžetu sagatavo pirmo reizi, paredzējis jaunu 1,5 miljardu mārciņu aizņēmumu mehānismu, ko divu gadu laikā izstrādās kopā ar reģionu mēriem. Premjerministrs Endijs Bērnhems paziņojis, ka vietējiem līderiem vairs nebūs jāiet pie Vestminsteras (Lielbritānijas valdības un parlamenta centra) "ar izstieptu roku".
Ko paredz pakete
Reģionu mēri jau ilgi sūdzas, ka viņu aizņemšanās iespējas ir ierobežotas, atšķirībā no vietējām varām ASV un dažās Eiropas valstīs, kur bieži izdod pašu obligācijas. Pakete ietver arī sākotnējo 285 miljonu mārciņu "labas izaugsmes" finansējumu nākamajam gadam. To varēs tērēt vietējo līderu prioritātēm, piemēram, mājoklim, satiksmes savienojumiem vai tirdzniecības ielu atjaunošanai.
Šis finansējums paredzēts kā pagaidu risinājums līdz 2028. gadam, kad stāsies spēkā jauna sistēma: daļa ienākuma nodokļa ieņēmumu nonāks tieši attiecīgajos apgabalos. Šo ideju šogad pirmā izvirzīja Hīlija priekštece Reičela Rīvsa. Vietējie līderi, visticamāk, drīkstēs paturēt daļu no papildu ieņēmumiem, ko radīs spēcīgāka vietējā ekonomika.
Tā kā Valsts kasē pastāv bažas, vai daļai pašvaldību ir pietiekamas spējas pārvaldīt arvien lielākus budžetus, Hīlijs paziņos arī par 150 miljoniem mārciņu atbalstu kapacitātes un pieredzes stiprināšanai.
Plašāks konteksts
Paketi izstrādāja sadarbībā ar "No 10 North", kas rīko iknedēļas sanāksmes ar vietējiem līderiem par šķēršļiem izaugsmei. Šonedēļ jau paziņots par izmaiņām "zaļajā grāmatā" — vadlīnijās par to, kādus projektus finansēt no nodokļiem; turpmāk kopā varēs vērtēt savstarpēji papildinošus projektus, piemēram, mājokļu un satiksmes shēmu.
Budžetā gaidāms arī atbalsts trūcīgākām mājsaimniecībām augošo enerģijas izmaksu dēļ un mēreni nodokļu pieaugumi, tostarp bankām. Hīlijs neplāno nosaukt termiņu, kad Lielbritānija sasniegs 3% no IKP aizsardzībai; to visdrīzāk atliks līdz nākamgad gaidāmajam izdevumu pārskatam.
