Hersonā krievu droni pārtapuši ikdienas terora ierocī pret civiliedzīvotājiem
Krievijas spēki gandrīz ikdienā izmanto dronus, lai medītu civiliedzīvotājus Hersonā — kopš gada sākuma bojāgājuši vairāk nekā 80 cilvēku, ievainoti pāri 1200. Hersonas administrācijas vadītājs brīdina par sistēmisku terora kampaņu.
Hersonas pilsētas kara administrācijas vadītājs Jaroslavs Šaņko kolonnā izklāsta, kā Krievijas dronu uzbrukumi pārveidojuši ikdienas dzīvi pierobežas pilsētā. Pēc viņa teiktā, ienaidnieka pozīciju tuvums otrā Dņepras krastā ļauj dronu operatoriem reāllaikā vērot cilvēkus, izsekot to pārvietošanos un izvēlēties uzbrukuma brīdi — daļa bezpilota aparātu ilgstoši 'gaida' uz ēku jumtiem, kamēr parādās mērķis.
Skaitļi liecina par sistemātisku uzbrukumu
Pēc Aizsardzības spēku datiem, vidēji nedēļā virs Hersonas kopienas fiksē aptuveni 2000 ienaidnieka dronu. Kopš gada sākuma dronu uzbrukumos gājuši bojā vairāk nekā 80 civiliedzīvotāju, bet ievainoti pāri 1200. Šobrīd droni ir galvenais civiliedzīvotāju bojāejas un ievainojumu cēlonis pilsētā.
Šaņko min konkrētu piemēru — 19. augustā vienas dienas laikā uzbrukumos sabiedriskajam transportam, automašīnai un civilai sievietei gāja bojā seši cilvēki. Kopš gada sākuma bojāti 16 autobusi un 45 trolejbusi, kā arī vairāk nekā 770 civilo automašīnu.
Ietekme uz ikdienu un ekonomiku
Hersonas iedzīvotāji pirms iziešanas no mājām pārbauda telegram monitoringa kanālus, lai novērtētu dronu aktivitāti attiecīgajā rajonā, un pārvietojas ātrās izejās starp ēkām un transportlīdzekļiem, izvairoties uzturēties pie sabiedriskā transporta pieturām.
Uzbrukumi skāruši arī humānās palīdzības piegādes — tostarp gadījumus, kad droni uzbrukuši brīvprātīgajiem, kas veda ūdeni, un ANO humānās misijas automašīnai. Dronu uzbrukumu dēļ uz trases Hersona–Nikolajeva piegāžu izmaksas pieaugušas par aptuveni 10%, radot spiedienu uz vietējiem uzņēmējiem un pārvadātājiem.
Šaņko uzsver, ka runa ir par mērķtiecīgu, nevis nejaušu uzbrukumu sēriju, un aicina starptautisko sabiedrību šo situāciju vērtēt kā sistēmisku draudu, nevis atsevišķu incidentu kopumu.
