Hetmanis Dorošenko: mēģinājums apvienot Ukrainu un ceļš uz Maskavas trimdu
Ukrainas Pravda atskatās uz kazaku hetmaņa Pētera Dorošenko dzīvi 17. gadsimtā: viņš centās apvienot abus Dņepras krastus, pieņēma Osmaņu impērijas protektorātu un mūžu beidza Maskavijā.
Ukrainas Pravda atgādina par kazaku hetmani Pēteri Dorošenko, kurš 1698. gada 19. novembrī 71 gada vecumā nomira Jaropoļecas ciemā, 130 kilometru attālumā no Maskavas. Viņš bija dzimis Čerkasu apgabalā, kādreiz valdījis Čehirinā, bet pēdējo dzīves trešdaļu pavadīja Maskavijā bez tiesībām atgriezties dzimtenē. Raksts skaidro, kā hetmanis mēģināja savienot Ukrainu un kāpēc tas neizdevās.
Mērķis: viena valsts un viens hetmanis
Pēc Bohdana Hmeļņicka nāves Dorošenko cēlās pret poļiem, taču nespēja vienoties ar Kreisā krasta Ukrainu, kur Maskavai pakļauts palika hetmanis Ivans Samoilovičs. Pirms pāriešanas Maskavas pakļautībā viņš ar cara sūtņa starpniecību prasīja, lai abos Dņepras krastos būtu viens hetmanis un lai ukraiņu zemes būtu vienotas. Vēsturnieks Dmitro Dorošenko, hetmaņa pēcnācējs un Ukrainas Tautas Republikas laika darbinieks, to raksturoja kā viņa izpratni par ideālu kazaku valsti. Kremlim iemeslu atbalstīt šādas prasības nebija.
Osmaņu protektorāts
- gadā Dorošenko izšķīrās pakļauties Osmaņu sultānam. 1672. gada augustā viņš pirmo reizi tikās ar sultānu Mehmedu IV pie Kameņecas-Podoļskas, saņēma dāvanas un kopā ar osmaņiem aplenca Kameņecas cietoksni. Tā ātrā kapitulācija šokēja poļus un satrauca Maskavu. Noteikumi, uz kuriem hetmanis ar virsniekiem pieņēma sultāna aizsardzību, paredzēja kazaku valsts atzīšanu robežās no Pšemislas līdz Sivskai un pareizticīgās baznīcas autonomiju. Praksē vairums punktu bija nepiepildāmi, un uzticības starp pusēm nebija. Turku uzvedība Ukrainā arī mazināja šī protektorāta popularitāti.
Cīņa par Čehirinu
- gadā Samoilovičs ar Maskavas atbalstu devās karā uz labo krastu, ieņēma vairākas pilsētas, sagūstīja Dorošenko jaunāko brāli Hrihoriju un nonāca pie Čehirinas mūriem. Pilsētu aizstāvji izturēja uzbrukumus līdz Krimas hana ierašanās brīdim, taču šī uzvara kļuva par priekšvēstnesi hetmaņa galīgajam zaudējumam.
