Hiiumā dzemdības salā vairs nav iespējamas, taču nav skaidrs, kā topošās mātes nokļūs kontinentā
Kopš 1. jūlija Hiiumā slimnīca Igaunijā vairs nesniedz dzemdību palīdzību, un sievietēm jādzemdē kontinentā. Nav izlemts, kas organizēs un apmaksās pārvadāšanu un uzturēšanos.
Igaunijas Hiiumā salas iedzīvotājas kopš šā gada 1. jūlija vairs nevar dzemdēt savā salā, jo Kērdlas slimnīca pārtraukusi dzemdību pakalpojumus. Sievietēm jābrauc uz kontinentu, taču nav skaidri noteikts, kā viņas turp nokļūs un atgriezīsies, kā arī kas segs izmaksas.
Kādēļ slimnīca pārtraukusi dzemdības
Slimnīcai ir visas dzemdībām nepieciešamās telpas un aprīkojums, taču trūkst darbinieku. 1. jūlijā pensijā aizgāja pediatrs, septembrī četras dienas nebija pieejams ginekologs, bet oktobrī aptuveni nedēļu slimnīcai nebūs anesteziologa. Visi šie speciālisti nepieciešami, lai dzemdības būtu pēc iespējas drošākas.
Neatbildēti jautājumi
Slimnīcas valdei pirmdien iepazīstināja ar priekšlikumu plānu, kā varētu izskatīties ceļš uz dzemdībām. Slimnīcas direktore Riina Tamma norāda, ka tie ir tikai provizoriski ieteikumi, kas neatrisina galveno: kā topošās mātes nokļūs kontinentā un atpakaļ un kas par to maksās. Viņa uzsver arī jautājumu par dzīvesvietu Tallinā un atgriešanos mājās.
Ja viss norit raiti, pacienti no salas līdz Austrumtallinas centrālās slimnīcas Sieviešu klīnikai var nokļūt trīs stundās un 45 minūtēs. Prāmji jau kursē pēc ziemas grafika ar trīs stundu intervālu. Helikopters aizvestu divās stundās, taču tikai tad, ja laikapstākļi atļauj lidot, helikopters ir pieejams un nav izsmelts lidojuma stundu limits.
Kērdlā dzīvojošā Kērolina Kivistika piektā bērna dzimšanu gaida 8. novembrī. Viņa plāno doties uz galvaspilsētu aptuveni nedēļu pirms termiņa, jo prāmji naktīs nekursē, bet viņas bērni mēdz nākt pasaulē naktī. Ģimene papildu izdevumiem paredzējusi gandrīz 1000 eiro, no kuriem dzīvokļa īre netālu no Tallinas dzemdību slimnīcas izmaksā gandrīz 500 eiro.
Atbildība un nākotne
Tamma uzskata, ka tā ir reģionālās politikas problēma un valsts savu darbu nav paveikusi: par dzemdību nodaļu slēgšanu runāja jau 1998. gadā, bet lēmumi atstāti pašām slimnīcām. Sociālo lietu ministrijas eksperte Heli Paluste skaidro, ka lēmumu pieņem slimnīcas valde, jo slimnīcas darbojas patstāvīgi. Kvalitatīvai aprūpei slimnīcā būtu jābūt vismaz 300 dzemdību gadā, ko sasniedz tikai Tallinas, Tartu un Pērnavas slimnīcas. Viņa neizslēdz līdzīgus lēmumus tuvākajā laikā.
Austrumtallinas centrālās slimnīcas vecmāšu vadītāja Vivjana Arusāra ierosina, ka Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds varētu finansēt viesnīcas tipa izmitināšanu pie slimnīcām. Ministrija norāda, ka tas notiktu uz jau tā ierobežoto veselības aprūpes resursu rēķina, un uzskata, ka trūcīgām topošajām mātēm palīdzēt būtu jāpašvaldībām.
