Himalaju putns monāls cilvēku darbības dēļ maina balsi un dzīvesvietu
Divi Indijas pētnieku pētījumi rāda, ka infrastruktūras attīstība, tūrisms un troksnis spiež monālu uz augstākām vietām un liek tam mainīt saucienu toņkārtu.
Indijas pētnieki secinājuši, ka straujš cilvēku aktivitātes pieaugums ietekmē Himalaju fazānu sugas monāla dzīvesveidu un saziņu. Spilgti zaļi, zili un vara krāsas apspalvotais tēviņš ir Indijas Utarakhandas štata putns un Nepālas nacionālais putns.
Pētījumus piecu gadu laikā veica Utarakhandas pētnieki. Galvenais autors Dr. Radžīvs Ločans stāsta, ka monālu izvēlējās, jo tā dzīvesvietu areāls ir šaurs: putns sezonāli pārvietojas starp apakšējo kalnu joslu un augstkalnu alpīnajām zonām. Tāpēc tas uzskatāms par svarīgu Himalaju ziemeļrietumu ekosistēmas veselības rādītāju.
Dzīvesvietas pārvietošanās
Pirmais pētījums rāda, ka alpīnās pļavas, kur putni mājo virs mežu robežas, kļūst pārpildītas, tāpēc putni tiek spiesti kāpt augstāk. Pētnieki modelēja klimata pārmaiņu ietekmi Utarakhandā un Himačalpradešā, izmantojot globālos klimata modeļus un emisiju scenārijus, kādus lieto IPCC. Prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam piemērotā dzīvesvieta turpinās sarukt un kļūt nestabilāka. Populācijas varētu sadrumstalot nošķirtos pudurīšos, samazinot krustošanās iespējas un palielinot izzušanas risku. Modelis balstās uz pieņēmumu, ka putnam nākotnē vajadzīgi tādi paši klimatiskie apstākļi kā tagad – tas ir pamatots, bet ne droši zināms.
Balss izmaiņas
Otrais pētījums skāra uzvedību. Kedarnatas muskusbriežu rezervātā pētnieki salīdzināja tūristu apmeklēto Čoptu un kluso Madmaheshvaru. No 2023. gada aprīļa gadu ilgi tika ierakstīti vairāk nekā 700 monālu saucienu. Trokšņainākā vidē putnu saucieniem bija ievērojami augstāka maksimālā frekvence, un Čoptā tie bija arī īsāki, iespējams, lai izceltos uz zemfrekvences satiksmes un cilvēku trokšņa fona.
Ločans uzsver, ka tā nav pastāvīga vai evolucionāra izmaiņa, bet uzvedības elastība. Pētnieki to uzskata par sākotnēju pētījumu un cer to paplašināt. Tāpat norādīts, ka secinājumi par ekoloģiskajām sekām nav galīgi un vajadzīgi papildu pētījumi.
Vides speciālists Višals Sings norāda, ka reģiona ekonomiskā attīstība nav saskaņota ar tā ekoloģisko integritāti.
