IAEA nodod Irānas lietu izskatīšanai ANO Drošības padomē
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra pirmo reizi 20 gados vērsusies ANO Drošības padomē sakarā ar Irānas neievērotajām kodolieroču neizplatīšanas saistībām. Teherāna lēmumu nosodījusi, vainojot ASV un Izraēlas uzbrukumus par pārbaužu traucēšanu.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) Vadītāju padome Vīnē pieņēmusi rezolūciju, ar kuru Irāna tiek nodota izskatīšanai ANO Drošības padomē par neatbilstību tās saistībām saskaņā ar kodolieroču neizplatīšanas līgumu. Šāds solis nav sperts pēdējo 20 gadu laikā.
Rezolūcijā norādīts uz nepietiekamu informāciju par Irānas kodolmateriāliem, tostarp augsti bagātinātā urāna krājumiem, kā arī uz to, ka IAEA inspektoriem liegta piekļuve kodolobjektiem.
Balsojums un iniciatori
Rezolūciju ierosināja Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija un ASV, un to atbalstīja 23 valstis, savukārt astoņas atturējās. Pret balsoja Ķīna, Krievija un Nigēra. Dokuments aicina IAEA vadītāju Rafaelu Grosi ziņot par Irānu Drošības padomei. Irāna iepriekš vairākkārt brīdinājusi IAEA nepieņemt šādu rezolūciju.
Teherānas reakcija
Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Gharibabadi sociālajos tīklos pauda kritiku, norādot, ka vispirms tiek uzbrukts Irānas kodolobjektiem, tādējādi traucējot pārbaudes procesu, un pēc tam šis pats traucējums tiek izmantots kā iemesls rezolūcijas pieņemšanai.
IAEA inspektoriem nav bijusi piekļuve Irānas kodolobjektiem kopš Izraēlas un ASV īstenotajiem uzbrukumiem 2025. gada jūnija 12 dienu konflikta laikā. Objekti, tostarp urāna bagātināšanas rūpnīcas Natanzā un Fordo, atkārtoti tika apšaudīti jaunākajā karā, ko Izraēla un ASV sāka 28. februārī. Irāna apgalvo, ka tieši šie uzbrukumi ir iemesls, kāpēc tā neļauj inspektoriem apmeklēt objektus, un vēlas, lai piekļuves jautājums tiktu risināts kā daļa no plašāka noregulējuma ar ASV un Izraēlu kara izbeigšanai.
Irāna atkārtoti apgalvojusi, ka tās kodolprogramma kalpo vienīgi miermīlīgiem mērķiem, taču ASV, Izraēla un vairākas Eiropas valstis šo apgalvojumu apšauba. Pēc ASV amatpersonu datiem, jaunākā kara sākumā Irānas rīcībā bija aptuveni 440 kg 60% bagātināta urāna, kuru salīdzinoši ātri var bagātināt līdz ieroču līmenim nepieciešamajiem 90%. Jaunas sankcijas gan drīzumā nav gaidāmas, jo Irānas sabiedrotajām Ķīnai un Krievijai Drošības padomē ir veto tiesības.
