ICC nodala Talibāna izmeklēšanu no lietas par ASV karavīriem Afganistānā

Piecus gadus pēc Kabulas krišanas Talibāna rokās Starptautiskā Krimināltiesa (ICC) esot pieņēmusi lēmumu nodalīt izmeklēšanu par Talibāna noziegumiem no plašākās Afganistānas lietas. Kā vēsta izdevums Middle East Eye, tiesas Pirmstiesas palātas II tiesneši devuši rīkojumu prokuroriem sākt atsevišķu izmeklēšanu par Talibāna vēršanos pret sievietēm, atdalot to no ilgstošās Afganistānas izmeklēšanas, kura aptvēra arī ASV militārpersonu un CIP darbinieku iespējamos noziegumus.

Tiesa esot secinājusi, ka Talibāna rīcība kopš 2021. gada būtiski atšķiras no sākotnēji izmeklējamās rīcības. ICC prokuratūra oficiāli lēmumu neapstiprināja, taču norādīja, ka izmeklēšanas uzmanības centrā ir Talibāna vadība un tās noziegumi pret sievietēm un politiskajiem oponentiem.

Kritika par selektīvu taisnīgumu

Bijusī Afganistānas Neatkarīgās cilvēktiesību komisijas vadītāja Šahrzada Akbare, tagad Oksfordas universitātes pētniece, lēmumu nosauca par "dziļi satraucošu", norādot, ka ASV spiediens un draudi ietekmē tiesas lēmumus. Viņa atgādināja, ka Afganistānas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir atkārtoti prasījušas ICC vispusīgu izmeklēšanu par visiem gadījumiem, ieskaitot apsūdzības pret ASV spēkiem.

Apsūdzības pret ASV personālu saistītas galvenokārt ar aizturēto pratināšanu CIP objektos Afganistānā. ASV Senāta 2014. gada ziņojums atklāja spīdzināšanas metožu, tostarp ūdens pratināšanas, izmantošanu, taču ASV Tieslietu departaments nolēma jaunas izmeklēšanas nesākt.

ASV pastiprina spiedienu uz tiesu

Pagājušajā mēnesī ASV Valsts departaments paziņoja par plānu "demontēt" ICC un ierobežot tās darbību. Otrdien ASV izsludināja jaunas sankcijas pret ICC prezidenti Tomoko Akani un vecāko prokuroru. ASV valsts sekretārs Marko Rubio nosauca tiesu par "korumpētu un politizētu". ASV nekad nav ratificējusi Romas statūtus.

Saskaņā ar ANO 2024. gada marta novērtējumu Afganistāna Talibāna varā kļuvusi par pasaulē visierobežojošāko valsti sievietēm — kopš 2021. gada izdoti vairāk nekā 50 dekrētu, kas izslēdz sievietes no publiskās dzīves, aizliedz meitenēm izglītību pēc sestās klases un liedz vairumam darbu.

Neviens no apsūdzētajiem Talibāna līderiem — līderis Haibatullah Akhundzada un tiesu sistēmas vadītājs Abduls Hakims Hakani — visticamāk, nekad nenonāks tiesas rokās, jo Talibāns pilnībā kontrolē Afganistānas teritoriju.