Iecavā pārvietots 1780. gadā iekalts robežakmens, kas atrasts Rail Baltica trases būvē

Iecavas pagastā, būvējot Rail Baltica dzelzceļa trasi netālu no „Žigļu” mājām, uziets vēsturisks robežakmens ar iekaltu 1780. gada skaitli. Oktobra beigās akmeni pārvietoja uz Iecavas Grāfa laukumu pilsētas centrā. Rail Baltica ir topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija, kas savienos Baltijas valstis.

Akmens nogādāšanu centrā rosinājis Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, bet pārvietošanu nodrošinājis trases būvnieks „ERB Rail”, informēja Iecavas apvienības pārvalde.

Atrasts jau 2009. gadā

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Arheoloģijas un vēstures daļa norādīja, ka informāciju par akmeni tā priekšteces iestāde saņēma jau 2009. gadā. To tad atklāja sabiedriskās organizācijas „Latvijas petroglifu centrs” ekspedīcija. Akmens netika iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, jo atrastā vieta nebija oriģinālā un tā konteksts nebija droši nosakāms. NKMP pieļauj, ka 1780. gadā akmens varētu būt iezīmējis robežu starp Iecavas draudzes novada muižām, iespējams, Iecavas un Misas muižām.

Vēsturnieks Raitis Ābelnieks uzskata, ka akmens visticamāk iezīmējis Iecavas un Dzimtmisas muižu robežu. Viņš norāda, ka 18. gadsimtā robežzīmes parasti bijušas mazākas, tāpēc akmens droši vien stāvējis ceļa malā. Pēc viņa domām, PSRS okupācijas laikā to novāca no lauka, lai netraucētu tīruma apstrādei, un tas nonāca meliorācijas grāvja malā.

Tā kā akmens nav aizsargājams piemineklis, pārvietošana ar NKMP nebija jāsaskaņo. Pēc attēliem NKMP vērtē, ka pārvietošana bijusi saudzīga. Iestāde ieteica pie akmens uzstādīt informatīvu zīmi par tā atrašanas apstākļiem.

Citi atradumi trases posmā

„ERB Rail” sabiedrisko attiecību pārstāvis Miks Lūsis stāstīja, ka posmā no Iecavas līdz Lietuvas robežai arheoloģiskās uzraudzības laikā konstatētas dažādu laikmetu liecības: vēlā paleolīta krama šķila, dzelzs laikmeta kapulauka vieta, kā arī viduslaiku un, iespējams, Lielā Ziemeļu kara laika atradumi. Vienā posmā uziestas arī triju Otrajā pasaules karā kritušo cilvēku mirstīgās atliekas. Būvdarbu teritorijās konstatēta arī nesprāgusī munīcija, tāpēc pirms zemes darbiem notiek sprādzienbīstamu priekšmetu apsekošana. Precīzas atradumu vietas netiek publiskotas, lai pasargātu tās no nelikumīgiem izrakumiem.