Iekustināt novārgušos sirds muskuļus: pārdomas par teātra sezonu
Pēc vairāk nekā simts izrāžu noskatīšanās autore secina, ka skatītāja emocionālā uztvere kļuvusi nogurusi, un tikai izrādes, kas dzimušas no vēlmes būt kopā, spēj patiesi aizkustināt.
Aizvadītā teātra sezona Latvijā rosina pārdomas par teātra spēju aizkustināt. Kāda skatītāja, kas apmeklējusi vairāk nekā 100 izrādes uz dažādām Latvijas skatuvēm, dalās savās piezīmēs. Viņa atzīst, ka ilgstoša izrāžu skatīšanās ir radījusi sajūtu, ka sirds muskuļi kļuvuši novārgusi – emocionālā uztvere kļuvusi mazāk atsaucīga. Daudzas izrādes, neraugoties uz profesionālu izpildījumu, nespēj izsaukt dziļāku pārdzīvojumu.
Tomēr autore saskata cerības staru: tās izrādes, kuras dzimušas no vēlmes būt kopā ar skatītāju, nevis nostāties dažādās pusēs, spēj pārvarēt šo nogurumu. Šie darbi, viņasprāt, ir retums, bet tieši tie spēj iekustināt pat novārgušos sirds muskuļus. Autore uzsver, ka teātra patiesā vērtība slēpjas spējā apvienot, nevis šķelt. Šī atziņa ir aktuāla ne tikai teātra kritiķiem, bet arī ikvienam, kas meklē mākslā emocionālu rezonansi.
Sezona ir beigusies, bet jautājums par teātra lomu sabiedrībā paliek atklāts. Vai teātris spēj aizkustināt? Jā, bet tikai tad, ja tas nāk no vietas, kas vēlas būt kopā.
