Igaunijā aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars saglabājas stabils
Saskaņā ar aptauju 2025. gadā 4% Igaunijas darba ņēmēju regulāri vai reizēm saņēmuši algu aploksnē, kas ir tāds pats rādītājs kā 2024. gadā un nedaudz mazāks nekā 2022. gadā.
Aplokšņu algu izplatība Igaunijā paliek nemainīga, liecina Nodokļu un muitas departamenta pasūtītā un Turu-uuringute AS veiktā aptauja. 2025. gadā 4% algotu darbinieku atzinuši, ka regulāri vai neregulāri saņem neoficiālu atalgojumu. Tāds pats rādītājs bija 2024. gadā, savukārt 2022. gadā tas sasniedza 5%.
Galvenie iemesli piekrišanai aplokšņu algai ir divi: darbinieks pats nevēlas maksāt nodokļus Igaunijas valstij, vai arī darba devējs nepiedāvā oficiālu maksājumu. 23% respondentu paziņoja, ka pazīst kādu no sava loka, kurš saņem aplokšņu algu – salīdzinājumam, 2024. gadā šis rādītājs bija 24%, bet 2019. gadā 29%.
Nodokļu audita nodaļas vadītāja Marju Vahinga-Mitusa norāda, ka lielākais risks pastāv nozarēs, kur ir daudz skaidras naudas un īstermiņa darba attiecības – īpaši būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā. Vasaras sezonā uzmanība tiek pievērsta sezonas darbiem un darba reģistrācijas pārbaudēm.
Aptauja pirmo reizi iekļāva jautājumus par ienākumiem no nekustamā īpašuma izīrēšanas. Pagājušajā gadā 4% respondentu guvuši šādus ienākumus, visbiežāk izīrējot dzīvokļus, un gada ienākumi svārstījās no 1200 līdz 8000 eiro. 90% īpašnieku deklarējuši ienākumus, bet katrs desmitais zina kādu, kas to nedara.
Nelegālā alkohola patēriņš ir niecīgs – tikai 1% respondentu to iegādājušies. Kontrabandas cigarešu patēriņš samazinās, bet 32% elektronisko cigarešu lietotāju izmantojuši nelegālas vienreizējās ierīces, galvenokārt jauniešu vidū. Aptaujā marta sākumā piedalījās 1210 Igaunijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
