Igaunijā bezdarba līmenis trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 7,9%
Igaunijā bezdarba līmenis šogad trešajā ceturksnī palielinājies līdz 7,9%, jo nodarbinātība samazinājusies. Visvairāk cietuši jaunieši un vecāka gadagājuma strādājošie, liecina Igaunijas Statistikas pārvaldes dati.

Igaunijā, Baltijas valstī ar aptuveni 683 tūkstošiem nodarbināto, bezdarba līmenis trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 7,9%. Nodarbinātība samazinājusies, un vislielākās izmaiņas skārušas jauniešus un vecākus darbiniekus, norāda Igaunijas Statistikas pārvalde. Dati rāda, ka darba tirgus rādītāji pasliktinājušies gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan ar pagājušo gadu.
Nodarbināto skaits bija 683 100, kas ir par 22 000 mazāk nekā gadu iepriekš un par 8 500 mazāk nekā otrajā ceturksnī. Nodarbinātības līmenis noslīdējis līdz 67,7%: tas ir par 2 procentpunktiem zemāk nekā pirms gada un par 0,9 punktiem zemāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Darbaspēka līdzdalības līmenis ir 73,5%, kas ir par 1,6 punktiem mazāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldes vadošā analītiķe Tea Vasiļjeva norādīja, ka pēc bezdarba kritums otrajā ceturksnī tas atkal pieaudzis, bet ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmju nav.
Nozares un reģioni
Nodarbinātība samazinājusies lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā un pakalpojumu nozarē, savukārt rūpniecībā un būvniecībā tā palikusi samērā stabila. Reģionāli situācija Tallinā, Hārjumā un Centrālajā Igaunijā bijusi stabila, bet Rietumu, Dienvidu un Ziemeļaustrumu Igaunijā nodarbinātība kritusies.
Jauniešu bezdarbs
Darbaspēka apsekojumā bija 58 700 bezdarbnieku, par 4 500 vairāk nekā gadu iepriekš un par 9 700 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Visstraujāk nodarbinātība samazinājusies cilvēku vecumā no 65 gadiem un jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, savukārt 25–64 gadu grupā tā bijusi samērā stabila.
Jauniešu bezdarba līmenis sasniedza 23,7%, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 3,6 punktiem vairāk nekā pirms gada. Vasarā darba tirgū parasti ienāk vairāk jauniešu, taču šogad pieaugums bija mazāks: līdzdalība pieauga par 1 punktu līdz 44,5%, bet pērn starp otro un trešo ceturksni tā auga par 5 punktiem. Pieaugums galvenokārt skaidrojams ar to, ka vairāk jauniešu kļuvuši par bezdarbniekiem, nevis atraduši darbu. Vasiļjeva atzīmēja, ka jauniešu nodarbinātība nav pieaugusi, kā gaidīts.
Izaugusi arī to nodarbināto daļa, kuri strādā nepilnu slodzi, bet vēlētos strādāt vairāk. Pēc analītiķes teiktā, tā liecina, ka darbaspēka piedāvājums pārsniedz pieprasījumu.
Apsekojuma bezdarba līmenis ir augstāks nekā Igaunijas Bezdarblīdzekļu fonda reģistrētais bezdarbs, jo abi rādītāji mēra dažādas lietas.


