Igaunijā brīdina: klimata mērķi bez valsts atbalsta instrumentiem paliks tikai uz papīra

Igaunijas publiskajā telpā izskan brīdinājums, ka valsts nepietiekami rūpējas par instrumentiem, kas ļautu sasniegt tās pašas izvirzītos klimata mērķus. Par to raksta eksperte Laura Kostjaka, norādot, ka valsts izveidotās datubāzes un sistēmas uzņēmumiem ir sadrumstalotas, informācija izkliedēta vairākās vietās, savukārt atbildība arvien vairāk tiek novirzīta uz uzņēmumiem, bankām, dzīvokļu īpašnieku biedrībām un privātpersonām.

Ēku renovācijas piemērs

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir Igaunijas mērķis līdz 2050. gadam panākt, ka visas ēkas atbilst vismaz C energoefektivitātes klasei. Tas nozīmē, ka nākamo divu desmitgažu laikā jārenovē trīs ceturtdaļas valsts nedzīvojamo ēku un gandrīz puse no reģistrētajām dzīvojamām ēkām. Sabiedriskajai apspriešanai iesniegtais plāns paredz, ka 80% investīciju jānāk no privātā kapitāla, bet tikai 20% segs valsts atbalsts. Privātīpašumā esošām nedzīvojamām ēkām valsts atbalsts vispār nav paredzēts — tur visas investīcijas jāsedz pašiem, piemēram, ar banku palīdzību.

Sadrumstaloti dati apgrūtina lēmumus

Bez finansējuma problēmas pastāv arī datu jautājums — nepieciešami uzticami un salīdzināmi dati, taču tie ir izkliedēti pa dažādām sistēmām un bieži pretrunīgi. Tas apgrūtina lēmumu pieņemšanu gan uzņēmumiem, gan finansistiem, gan pašai valstij. Bankām jau šobrīd jāvērtē klientu riski plašāk nekā agrāk, ņemot vērā arī klimata riskus, ko prasa Eiropas Centrālā banka un uzraudzības iestādes.

Autore uzsver, ka atbildību nevar bezgalīgi novirzīt uz privāto sektoru un mājsaimniecībām, kurām izmaksas var būt nepanesamas. Ja pēc 23 gadiem izrādīsies, ka klimata mērķi nav sasniegti, valsts vairs nevarēs vainot bankas vai uzņēmumus — nepieciešams skaidrs valsts virzījums, dialogs un reāla vadība jau tagad.