Igaunijā brīdina: kultūras un izglītības finansējums paliek aizmugurē aiz aizsardzības izdevumiem
Igaunijas komentētājs Miks Kāzesalks brīdina, ka valsts budžetā kultūra un augstākā izglītība atkal tiek atstātas otrajā plānā, kamēr aizsardzības izdevumi strauji pieaug. Viņš aicina valdību nodrošināt, ka arī izglītībai un kultūrai budžetā atrodas pietiekams finansējums.
Igaunijas ziņu portālā ERR News publicētā komentārā autors Miks Kāzesalks analizē, kā valsts budžeta veidošanas process atklāj, kuras no valsts pamatvērtībām valdība faktiski uzskata par prioritārām. Viņš izceļ trīs pārliecības, kas, viņa vārdiem, ir veidojušas Igaunijas attīstību: nepieciešamību aizstāvēt valsti, ticību tam, ka katra cilvēka individuālais darbs un pūles ir svarīgas, un uzskatu, ka kultūra ir Igaunijas valstiskuma stūrakmens.
Aizsardzība saņem plašu atbalstu
Autors norāda, ka Igaunijā pastāv plaša politiskā vienprātība par nepieciešamību ātri palielināt aizsardzības izdevumus, ko nosaka drošības apsvērumi un Krievijas radītie riski. 2026. gadā aizsardzībai paredzēti apmēram 2,4 miljardi eiro, un turpmākajos gados tie veidos vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr autors uzsver, ka plaša vienprātība par izdevumu nepieciešamību nedrīkst mazināt kontroli pār to, kā šī nauda tiek izlietota, atsaucoties uz iepriekšējiem skandāliem aizsardzības nozarē.
Augstākajai izglītībai draud vietu trūkums
Saskaņā ar rakstu, šā pavasara sarunās starp izglītības un zinātnes ministri un Rektoru padomi tika secināts, ka nākamajos gados vidusskolu absolventu skaits pārsniegs pieejamo augstskolu vietu daudzumu. Maijā panāktā vienošanās paredz, ka nākamo četru gadu laikā augstskolas gadā papildus radīs līdz 1000 studiju vietas, savukārt ministrija apsolījusi šim mērķim atrast 146 miljonus eiro un iekļaut šo summu valsts budžeta stratēģijā. Ja finansējums netiks atrasts, jaunās vietas nāksies segt, vai nu sadalot esošo naudu starp vairāk studentiem, vai atsakoties no papildu vietu izveides plāniem.
Kultūra atkal saskaras ar taupības prasībām
Autors atgādina, ka Igaunijas kultūra citur pasaulē nekur nepastāv un izzudīs, ja pati Igaunija to nenovērtēs, tāpēc grūti saprast, kāpēc kultūras nozare gadu no gada tiek aicināta taupīt, tiklīdz valsts finanšu situācija pasliktinās. Kultūras ministrijas pārziņā esošās nozares gada budžets ir aptuveni 350 miljoni eiro, kamēr Igaunijas 2027. gada valsts budžets kopumā sasniegs apmēram 20 miljardus eiro. Autors secina, ka aizsardzība, izglītība un kultūra nav savstarpēji aizvietojamas budžeta pozīcijas, taču katra budžeta rindiņa ir kāda pieņemts lēmums, kuru var pieņemt arī citādi.
