Igaunijā brīdina: pieaugošs drošības budžets prasa gudrāku pieeju dronu tehnoloģiju iepirkumiem
Igaunijas eksperts Kristians Sirps norāda, ka dronu tehnoloģijas attīstās straujāk nekā valsts spēj tās iepirkt, tāpēc pirms lieliem ieguldījumiem nepieciešama rūpīga testēšana un labāka sistēmu savietojamība.
Dronu tehnoloģiju straujā attīstība rada izaicinājumu valsts iepirkumu sistēmām, kas parasti darbojas daudz lēnāk nekā mainās pati tehnoloģija, brīdina Igaunijas drošības jomas eksperts Kristians Sirps. Risinājums, kas šķiet labākais tehniskā uzdevuma sagatavošanas brīdī, līdz līguma noslēgšanai var būt jau novecojis.
Karš Ukrainā ir padarījis dronus par vienu no visstraujāk mainīgajām tehnoloģijām — pretlīdzekļi pret sensoriem tiek atrasti ātri, mainās sakaru veidi un programmatūra, un lētāks, efektīvāks risinājums var nomainīt dārgāku vien dažu mēnešu laikā. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals pavasarī atzinis, ka droni ir būtiski mainījuši draudu raksturu no gaisa un valstij nepieciešama gan daudzslāņu aizsardzība pret droniem, gan vide, kurā uzņēmumi var izstrādāt jaunus pretlīdzekļus.
Atsevišķas ierīces nepietiek
Sirps uzsver, ka viena radara vai sensora iegāde pati par sevi nenodrošina situācijas apzināšanos — nepieciešams apvienot dažādu sensoru datus, novērtēt draudu un savlaicīgi pieņemt lēmumu. Ja dažādas iestādes iepērk atšķirīgus risinājumus dažādos laikos, var rasties tā sauktā "tehnoloģiju arhipelaga" problēma, kad ierīces atsevišķi darbojas labi, bet to dati un pārvaldības loģika nav savietojami.
Piemēru šādai pieejai jau demonstrē NATO, kas martā Latvijā, jaunajā Selijas poligonā Innovation Range, sāka pirmo dronu un pretdronu tehnoloģiju testēšanas kampaņu, pulcējot sabiedroto valstu un Ukrainas uzņēmumus, operatorus un publiskā sektora pārstāvjus. Vēl vairāki testi plānoti 2026. gadā, un līdzīgu pieeju NATO piemēro arī citviet austrumu flangā. Arī Eiropas Komisija februārī pieņēmusi jaunu dronu un pretdronu rīcības plānu.
Sirps secina, ka Igaunijai nepieciešams kļūt par "gudru pasūtītāju", kas pirms lieliem ieguldījumiem spēj salīdzināt alternatīvas, nodrošināt sistēmu savietojamību un iesaistīt gala lietotājus, izmantojot testēšanu reālos apstākļos, lai izvairītos no dārgām kļūdām pēc iepirkuma.
