Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi balso Valsts domes vēlēšanās Tallinas vēstniecībā
Nedēļas nogalē Krievijas vēstniecībā Tallinā notika balsošana Valsts domes vēlēšanās, kurā piedalījās Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi. Pretī vēstniecībai norisinājās neliels protests, kura dalībnieki vēlēšanas nosauca par nelikumīgām.
Krievijas vēstniecībā Tallinā nedēļas nogalē notika balsošana Krievijas Valsts domes vēlēšanās, dodot iespēju Igaunijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nodot savu balsi. Igaunijas raidorganizācijas "Aktuaalne kaamera" korespondents Antons Aleksejevs runāja ar vairākiem vēlētājiem.
Daļa balsotāju atzina, ka neuzticas vēlēšanu rezultātiem, taču uzskata par svarīgu turpināt piedalīties balsošanā, lai nezaudētu šo ieradumu un saglabātu cerību uz labāku nākotni. Cita vēlētāja stāstīja, ka izšķīrusies galvenokārt par to, kurām partijām nebalsot, tostarp neatbalstot valdošo partiju "Vienotā Krievija" saistībā ar valsts virzienu, kas viņai personīgi rada grūtības. Daži vēlētāji par iespējamu alternatīvu minēja komunistus.
Protests pie vēstniecības
Krievu valodā runājošo kopiena Igaunijā par šo tēmu nebija vienota. Pretī vēstniecībai norisinājās neliela protesta akcija, kuras dalībnieki vēlēšanas dēvēja par nelikumīgām. Viens no protestētājiem stāstīja, ka protesta laikā vairāki pensionāri — Krievijas pilsoņi — viņus nosaukuši par fašistiem un nodevējiem, kā arī apgalvojuši, ka ukraiņi arī esot fašisti, norādot, ka Igaunijā joprojām ir daudz stingri prokrieviski noskaņotu cilvēku.
Vienīgā reģistrētā partija, kas atklāti kritizēja karu, — "Jabloko" — pagājušajā mēnesī ar Krievijas Augstākās tiesas lēmumu tika izslēgta no vēlēšanu saraksta. Vēlēšanu iecirkņos novērotājiem tika liegta pieeja, un Krievija šoreiz neuzaicināja arī EDSO — galveno Eiropas vēlēšanu novērošanas organizāciju.
Svētdien pasaulē kopumā tika atvērti 333 vēlēšanu iecirkņi 152 valstīs. Tallinā balsošana notika vēstniecības telpās, kur Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta darbinieki pārbaudīja un dokumentēja vēlētāju identitāti. Viens no vēlētājiem atzina, ka pārbaudes ir ļoti stingras un rada nepatīkamas sajūtas.
Agrīnie dati liecina, ka pārsteigumu vēlēšanās nebija — Vladimira Putina partija "Vienotā Krievija" saskārusies ar praktiski nenozīmīgu opozīciju. Balsstiesīgo skaits bija aptuveni 111 miljoni cilvēku, un rezultātos iekļauti arī dati no četrām okupētajām Ukrainas austrumu apgabalu teritorijām un nelikumīgi anektētās Krimas. Lai gan tā nav prezidenta vēlēšanas, Valsts domes vēlēšanas tiek vērtētas kā daļa no Putina varas nostiprināšanas laikā, kad karš Ukrainā viņam nerit veiksmīgi.
