Igaunija gatava nekavējoties slēgt robežu ar Krieviju, ja Maskava izsludinās mobilizāciju

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals valdības preses konferencē paziņoja, ka draudu novērtējuma izmaiņu gadījumā — jo īpaši, ja Krievijā tiktu izsludināta mobilizācija — valsts ir gatava nekavējoties slēgt robežu. To viņš teica kopā ar ārlietu ministru Margusu Cahknu.

Mihals uzsvēra, ka Igaunija pastāvīgi seko līdzi situācijai Krievijā. Cahkna savukārt komentēja valdības dokumentu reģistrā parādījušos failu par Krievijas Federācijas mobilizāciju, norādot, ka drošības jautājumu kabinetā ir apspriesti dažādi scenāriji saistībā ar iespējamu Krievijas rīcību. Viņaprāt, vispārējas mobilizācijas izsludināšana kļūtu par nozīmīgu soli, kas palielinātu iekšējo spriedzi Krievijā.

Ekonomiskā situācija Krievijā

Mihals norādīja, ka Krievijas ekonomikā nav neviena veselīga sektora, savukārt ik mēnesi 30–40 tūkstoši vīriešu tiek nogalināti vai ievainoti. Viņaprāt, agri vai vēlu Krievijai nāksies veikt papildu pasākumus, lai turpinātu karu, un NATO un ES valstīm jābūt gatavām šādiem soļiem.

Robežas slēgšanas mehānisms

Premjerministrs skaidroja, ka robežu var slēgt uzreiz, tāpat kā tas jau darīts gadījumos, kad robežpunktos notikuši nekārtības. Par to zina gan Policijas un robežsardzes departaments, gan iekšlietu ministrs, un valstij ir iespēja ļoti ātri slēgt robežpunktus. Lēmumi par robežu vienmēr tiek pieņemti, ievērojot savstarpīguma principu.

Jau tagad robežpunktu darba laiks ir saīsināts un ieviesta pilna muitas kontrole. Igaunijas valdība 13. augustā apstiprināja Iekšlietu ministrijas priekšlikumu uz nenoteiktu laiku pagarināt 12 stundu darba režīmu autotransporta robežpunktos ar Krieviju. Līdz šim iniciatīva par pilnīgu robežas slēgšanu Igaunijā nav guvusi pietiekamu atbalstu. Somija savus sauszemes robežpunktus ar Krieviju uz nenoteiktu laiku slēdza jau 2023. gada beigās, pamatojot to ar Krievijas izraisītu migrācijas spiedienu.