Igaunijā gatavo likumu, kas atjaunotu Rahapesu andmebüroo pilnvaras
Igaunijas Riigikogu gatavojas balsot par likumprojektu, kas atjaunotu Naudas atmazgāšanas informācijas birojam tiesības piekļūt banku datiem un veikt pārbaudes uz vietas. Galīgā lasījuma balsojums varētu notikt jau oktobrī.
Igaunijas parlaments Riigikogu tuvākajās nedēļās varētu pieņemt galīgajā lasījumā likumu, kas atjaunotu Rahapesu andmebüroo (FIU) — valsts finanšu izlūkošanas vienības — pilnvaras, kuras pēdējā laikā tikušas ievērojami sašaurinātas. Balsojums varētu notikt jau oktobrī.
Likumprojekts risina divas galvenās problēmas: FIU iespēju piekļūt banku konta informācijai caur izpildu reģistru, kā arī tiesības veikt pārbaudes klātienē bankās un citās institūcijās. FIU šo pieeju zaudēja pēc tieslietu kancleres Ülles Madises paustajām bažām par tiesisko pamatu, kā rezultātā tieslietu un digitālo lietu ministre Liisa Pakosta apturēja piekļuvi. Ierobežojumi skāra arī Nodokļu un muitas departamentu (MTA), taču valdība maijā šo lēmumu attiecībā uz MTA mainīja.
Valdība tagad ierosina precizēt, kādos apstākļos FIU un MTA drīkst pieprasīt banku datus, uzsverot, ka jaunas pilnvaras netiek radītas — tikai skaidrota esošo tiesību izmantošanas kārtība caur drošu un reģistrētu kanālu. Pieprasījumiem būtu jābūt pamatotiem un fiksētiem, savukārt cilvēkiem paredzēta iespēja apstrīdēt lēmumu par piekļuves atļaušanu.
Banka LHV jau ir pārtraukusi sniegt kontu izrakstus FIU, uzskatot, ka birojam trūkst likumīga pamata šādus datus pieprasīt — Tallinas Administratīvā tiesa spriedumu pieņēmusi bankas labā, taču FIU to pārsūdzējusi. FIU vadītājs Matis Mēkers norādījis, ka ierobežojumi kavē arī sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, kaitējot Igaunijai.
Atsevišķas pilnvaras FIU zaudēja arī pēc Augstākās tiesas janvāra sprieduma, kas liedza fiziski apmeklēt bankas vai azartspēļu uzņēmumus, lai pārbaudītu atbilstību noteikumiem pret naudas atmazgāšanu.
Opozīcijas partijas likumprojektu principā atbalsta, tomēr daži deputāti kritizē tajā paredzētos ilgos paziņošanas termiņus — persona par sava konta pārbaudi parasti tiktu informēta pēc pieciem gadiem, atsevišķos gadījumos šis termiņš varētu pagarināties līdz pat desmit gadiem. LHV pauž arī plašākas bažas par personas datu glabāšanu ilgā laika periodā.
Madise, kas patlaban ir vienīgā reģistrētā kandidāte prezidenta amatam, likumprojektu principā atbalsta, taču aicina rūpīgi izvērtēt paziņošanas termiņu nepieciešamību.
