Igaunijā ierosina vienotu maksātnespējas kompetenču centru parādniekiem un kreditoriem

Igaunijas juriste Signe Vīmsalu publiskotajā viedoklī pauž, ka pašreizējā maksātnespējas sistēma neatbilst ne parādnieku, ne kreditoru interesēm, jo process ir sadrumstalots starp vairākām iestādēm — parāda konsultantiem, tiesu, maksātnespējas administratoriem un citiem iesaistītajiem, kuri savstarpēji neapmainās ar informāciju datu aizsardzības dēļ.

Problēmas abām pusēm

Fiziskām personām, kas mēģina tikt vaļā no parādiem, nākas pašām orientēties sarežģītā procesā, un daļa cilvēku procesu pamet pusceļā. Kreditoriem, tostarp uzņēmumiem un darbiniekiem, kas nesaņem samaksu, jāsazinās vienlaikus ar vairākām iestādēm, lai uzzinātu par lietas gaitu un naudas atgūšanu.

Vīmsalu norāda, ka Igaunijā maksātnespējīgu un bezaktīvu uzņēmumu vadītāji vidēji atstāj kreditorus bez gandrīz 400 000 eiro, nesaņemot par to juridiskas sekas. Pēc Tieslietu un digitālo lietu ministrijas datiem, bankrota pieteikumu skaits pēdējos gados audzis — no 1451 2022. gadā līdz 2058 2024. gadā, savukārt šogad līdz maijam saņemti 839 pieteikumi.

Nevienmērīgs slogs

Statistika liecina, ka gandrīz 60% visu lietu 2024. un 2025. gadā izskatījuši tikai 11 administratori, bet aptuveni desmit administratoru vispār negūst ienākumus no šī darba, un ap 39 administratoriem gadā ir tikai daži bankrota gadījumi.

Citu valstu piemērs

Autore piemin, ka līdzīgu konsolidāciju jau īstenojušas Īrija, kā arī Zviedrija, kur 2026. gada 1. jūlijā stājās spēkā lielākā maksātnespējas sistēmas reforma kopš 1987. gada, apvienojot funkcijas vienā izpildiestādē Kronofogden. Pēc autores teiktā, arī Latvija un Lietuva jau izvēlējušās šādu pieeju. Vīmsalu uzsver, ka vienotā centrā varētu strādāt arī pašreizējie administratori ar pilnas slodzes statusu un sociālajām garantijām.