Igaunijā ilgākie tuvošanās aizliegumi mazina atkārtotu vardarbību ģimenē, liecina policijas dati
Kopš aprīļa vidus Igaunijā policija var noteikt tuvošanās aizliegumus līdz 72 stundām, un statistika rāda, ka ilgāki aizliegumi mazina vardarbības atkārtošanos. Vienlaikus krīzes centri norāda uz pieaugošu psiholoģisko vardarbību, ko ir grūtāk pierādīt.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) pārstāve Kristi Mēe stāsta, ka kopš aprīļa vidus spēkā esošie noteikumi ļauj policijai noteikt ilgākus tuvošanās aizliegumus vardarbniekiem nekā agrāk, kad maksimālais termiņš bija 12 stundas. Tagad maksimālais periods ir 72 stundas.
Pēc Mēes teiktā, kopš izmaiņām aizliegumi piemēroti 142 gadījumos — aptuveni 20 procentos no tiem noteiktas maksimālās 72 stundas, bet 25 procentos gadījumu — 48 stundas. Analizējot konkrētus gadījumus, konstatēts, ka ilgāku aizliegumu gadījumā vardarbība retāk atkārtojas.
Lemjot par aizlieguma ilgumu, policija ņem vērā, vai iesaistīti bērni, vai cietušajai personai būs pieejams pietiekami daudz laika, lai vērstos pēc palīdzības, kā arī negadījuma laiku — piemēram, vai tas noticis nedēļas nogalē vai svētku priekšvakarā, kad pakalpojumi var būt grūtāk pieejami. Tiek vērtēts arī cietušā stāvoklis un vai konkrētajā periodā būs pieejams cietušo atbalsts, sociālais dienests, bērnu tiesību aizsardzība vai tiesa. Visbiežāk tomēr joprojām tiek piemērots 12 stundu aizliegums, kas nozīmē zemāku atkārtošanās risku.
Mēe minēja divus piemērus, kad piemērots 72 stundu aizliegums — vienu gadījumu Dienvidigaunijā augustā, kur incidentā bija iesaistīti trīs mazi bērni, un otru maijā Tallinā, kur vīrietis izraidījis sievieti no mājas pēc konflikta par viņas apmeklētu ballīti.
Psiholoģiskā vardarbība kā izaicinājums
Pērnavas Sieviešu atbalsta centra vadītājs Margo Orupelds norādīja, ka izmaiņu ietekme uz centra darbu vēl nav jūtama, taču vērtē tās kā atbalstošu soli, jo tas dod sievietēm laiku pieņemt lēmumus mierīgi. Viņš gan uzsvēra, ka lielāka problēma ir pieaugošā psiholoģiskā vardarbība, kuru ir grūti pierādīt un kurā policija bieži netiek iesaistīta.
MTO Sieviešu atbalsta un informācijas centra vadītāja Pille Copa-Pagana teica, ka Tartu un Pelvas apriņķu centri arī nav novērojuši lielas izmaiņas, taču tas varētu liecināt, ka jaunais regulējums pilda savu mērķi. Steidzamas pagaidu izmitināšanas nepieciešamība nav samazinājusies.
Mēe atzina, ka joprojām nav datu par gadījumiem, kad tuvošanās aizliegumi tikuši pārkāpti, un pašlaik nav krimināltiesisku instrumentu šādu pārkāpumu sodīšanai — iespējams tikai piemērot piespiedu naudu līdz 9600 eiro. Viņa norādīja, ka dažās citās valstīs aizliegumi var ilgt nedēļas, nevis dienas, un šajā jomā Igaunijai vēl ir iespējas uzlabot regulējumu.
