Igaunijā izstrādā jaunus noteikumus par policistu sniegto pirmo palīdzību
Igaunijā gatavo Likuma par valsts uzraudzību grozījumus, kas skaidri noteiks, kad policistiem jāsniedz pirmā palīdzība, ja uz notikuma vietu vēl nav ieradies ātrā palīdzība. Izmaiņas paredz arī policistiem tiesības veikt ātros narkotiku testus.
Igaunijas Iekšlietu ministrija izstrādā grozījumus Likumā par valsts uzraudzību, kas noteiks, ka policisti būs pienākums sniegt pirmo palīdzību gadījumos, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un ātrā palīdzība vēl nav ieradusies notikuma vietā. Līdz šim likums skaidri nenoteica, cik lielā mērā policisti drīkst rīkoties pirms mediķu ierašanās.
Policijas un Robežsardzes padomes prevencijas un pārkāpumu izskatīšanas biroja vadītājs Rodžers Kums skaidroja, ka policisti jau šobrīd apgūst nepieciešamās prasmes, taču nav vienmēr tiesīgi tās pielietot. Piemēram, gadījumos, kad cilvēkam pēc dursta brūces sabrūk plauša, policisti nedrīkst izmantot tā sauktās invazīvās metodes, lai gan policijas mediķiem ir attiecīga specializēta apmācība. Kums norādīja, ka policisti jau tagad veic dzīvības glābšanai nepieciešamās neatliekamās darbības, taču, piemēram, nedrīkst paši ievietot intravenozo kanulu, lai gan varētu uzsākt daudzus ātrajai palīdzībai svarīgus sagatavošanās pasākumus.
Kā piemēri minēti 2020. gada šaušanas incidents Lihulā, kad ātrā palīdzība augstā riska dēļ nevarēja iekļūt notikuma vietā, kā arī nopietni ceļu satiksmes negadījumi, kuros policisti bieži ir tuvāk notikuma vietai nekā mediķi.
Iekšlietu ministrijas tiesību aktu un kriminālprocesa departamenta padomnieks un likumprojekta izstrādātājs Eins Peils skaidroja, ka Igaunijā pirmās palīdzības sniegšana līdz šim nav bijusi precīzi reglamentēta, lai gan vispārējais princips paredz, ka ikvienam, īpaši valsts iestāžu darbiniekiem, pirmā palīdzība jāsniedz savas kompetences robežās. Skaidrāks regulējums, pēc Peila teiktā, atvieglos policistu darbu, jo mazinās neskaidrību par to, vai un kādas darbības viņi drīkst veikt.
Igaunijas Neatliekamās medicīnas ārstu biedrība atbalsta grozījumus, taču uzskata, ka likumā būtu skaidri jānosaka policistiem atļauto darbību saraksts. Biedrības valdes loceklis Tanels Lepiks norādīja, ka daļa no pieļaujamajām metodēm ir invazīvas un, ja tās veic nepareizi, var kaitēt cietušajam, tāpēc saraksts būtu jāizstrādā kopīgi policijai, ātrās palīdzības dienestam un neatliekamās medicīnas ārstiem.
Likumā paredzēta arī cita izmaiņa — policisti turpmāk varēs pārkāpējiem veikt ātros narkotiku testus uz vietas, nevis vest personu uz slimnīcu.
