Igaunijā jauniešu bezdarbs sasniedzis 22 procentus: trūkst pieredzes, ko prasa darba devēji
Igaunijas pētījums liecina, ka jauniešu bezdarbs 2026. gada otrajā ceturksnī bija 22,4 procenti, kamēr kopējais bezdarba līmenis ir ap 7 procentiem. Pētnieki kā galveno šķērsli min darba devēju prasību pēc pieredzes, ko jaunieši vēl nav varējuši iegūt.
Igaunijā strauji pieaudzis jauniešu bezdarbs, un jaunā pētījuma autori to skaidro ar apburto loku: darba devēji prasa darba pieredzi, bet jauniešiem nav iespēju to iegūt. Pētījumu veica Igaunijas pētniecības un konsultāciju uzņēmums Antropoloģijas centrs (AK) sadarbībā ar konsultāciju firmu Miltton. Saskaņā ar valsts statistiku jauniešu bezdarbs 2026. gada pirmajā ceturksnī bija 22,8 procenti, bet otrajā ceturksnī — 22,4 procenti.
"Ja kopējais bezdarba līmenis ir 7 procenti, bet jauniešu bezdarbs — 22 procenti, kaut kas ir nopietni nogājis greizi," sacīja AK izpilddirektore Liina Marija Lepika.
Kā veikts pētījums
Kvalitatīvais pētījums balstīts uz 13 padziļinātām intervijām ar 19–26 gadus veciem jauniešiem no dažādas vides. Pētnieki papildus iekļāvuši vienas AK praktikantes pašetnogrāfisku pieredzes aprakstu darba meklējumos. Dalībnieki stāstīja par darba pieteikumiem, to ietekmi uz ikdienu un pašvērtējumu, kā arī par kompromisiem, uz kuriem gatavi iet.
Apburtais loks
Autori norāda, ka jaunieši studē un aktīvi sūta pieteikumus, taču saņem īsus atteikumus, tāpēc sūta arvien vairāk, bet CV plūdu nogurdinātie darba devēji reaģē arvien mazāk. Miltton psiholoģe Eva Marija Kangro uzsver, ka problēma ir sistēmiska un pastāv plaisa starp izglītību un darba dzīvi, lai gan mākslīgais intelekts jau aizstāj daļu iesācēju amatu. Pētījums parāda arī to, ka izglītības sistēma lēni reaģē uz pārmaiņām: kamēr OSKA ziņojumi nosaka nepieciešamās profesijas, mācību programmu atjauninājumi universitātēs nonāk vairākus gadus vēlāk. Darba devēji arvien vairāk vērtē daudzveidīgas prasmes, nevis tikai augstskolas diplomu.
Jauniešu starts atkarīgs arī no sociālekonomiskās situācijas — neapmaksātas prakses ir pieejamas tikai tiem, kuru ģimenes var atbalstīt. Svarīgi ir arī personiskie kontakti, taču pieredze rāda, ka tiešs kontakts ar interesējošu darba devēju bieži vien palīdz atrast darbu. Jaunieši dod priekšroku jēgpilnam darbam, kas atbalsta attīstību, un izvairās no nozarēm, kas ir pretrunā ar viņu vērtībām, kā arī no pārlieku ilgām virsstundām un toksiskas darba vides.
Ieteikumi
Pētnieki iesaka vecākiem palīdzēt bērniem agri iegūt darba pieredzi, izglītības sistēmai — ātrāk reaģēt un celt arodizglītības prestižu, skolām — agrāk sākt karjeras plānošanu. Valdībai ierosināts apsvērt nodokļu atvieglojumus praksēm studiju laikā, jo studentu darbaspēka nodokļi būtu par 33 procentiem zemāki. Darba devējiem ieteikts dot iespēju jauniešiem ar izmēģinājuma uzdevumiem un piedāvāt ilgākas apmaksātas prakses.
