Igaunijā krāpnieki pusgadā izkrāpuši 13,2 miljonus eiro
Igaunijas policija pirmajos sešos mēnešos saņēmusi 1816 ziņojumus par tālruņa un interneta krāpšanām, kopējiem zaudējumiem sasniedzot 13,2 miljonus eiro. Visbiežāk izmantotas daudzpakāpju tālruņu shēmas un viltus investīciju platformas.
Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) dati liecina, ka šā gada pirmajā pusē reģistrēts 1816 telefonisku un tiešsaistes krāpšanu gadījumu. Krāpnieki no iedzīvotājiem izmānījuši 13,2 miljonus eiro. PPA krāpšanas novēršanas un izmeklēšanas centra vadītājs Jaagups Toompuu norāda, ka zvanītāju skaits joprojām pieaug, un cilvēki turpina iekrist tajās pašās lamatās kā pirms gada.
Vairāk nekā puse gadījumu ir daudzpakāpju tālruņa krāpšanas. Piemēram, upurim tiek paziņots par sūtījumu no Tartu apgabaltiesas un lūgts apstiprināt darbību, pēc tam nākamais zvans ir no viltus bankas drošības dienesta. Aizdomās turamie uzdodas arī par policistiem, apgalvojot, ka notiek policijas operācija. Upurim tiek dotas instrukcijas, un krāpnieki mēģina iegūt attālo piekļuvi datoram vai telefonam vai sūta kurjeru pēc skaidras naudas.
Vēl viena izplatīta shēma ir investīciju krāpšana. Tiešsaistē izveidoti viltus raksti un vietnes, kurās izmantoti pazīstamu igauņu attēli – komponists Arvo Perts, politiķe Helle-Moonika Helme, bijušais policijas priekšnieka vietnieks Koits Pikaro un rallija braucējs Otts Tenaks. Cietušie paši ievada savus datus, un tad ar viņiem sazinās "investīciju brokeris", kurš liek pārskaitīt naudu platformā. Sākumā summa parasti ir aptuveni 250 eiro, pēc tam cilvēkam iesaka ņemt kredītus.
Toompuu atzīmē, ka investīciju krāpšanas ilgst vairākus mēnešus un beidzas tikai tad, kad upurim vairs nav naudas vai viņš mēģina izņemt līdzekļus. Daži cietušie pēc tam meklē palīdzību internetā un uzrodas uz viltus juristu vai "ētisko hakeru" sludinājumiem, kuri sola atgūt naudu, bet prasa papildu maksu, tādējādi upuris tiek apkrāpts vēlreiz.
Krāpnieki iepriekš nezina, cik daudz var izvilināt – dažiem tie atņem 40 eiro, citiem uzņēmumiem miljonus. Ja cilvēks paguvis saprast, ka kļuvis par upuri, vispirms jāzvana bankai un jābloķē kartes un konti, kā arī jāatspējo e-identifikācijas rīki, tikai tad jāsazinās ar policiju. Toompuu uzsver, ka policija nekad neveic operācijas WhatsApp videozvanos, atšķirībā no krāpniekiem.
