Igaunija nākotnē var nespēt komplektēt obligāto dienestu tikai ar vīriešiem
Igaunijas Aizsardzības resursu aģentūras vadītāja brīdina, ka dzimstības samazināšanās dēļ zēnu skaits krītas un tikai ar vīriešiem nepieciešamo jaunsargu skaitu varētu būt grūti nokomplektēt. Jau nākamgad plānots iesaukt līdz 4100 karavīru.
Igaunijā var kļūt sarežģīti nokomplektēt nepieciešamo obligātā militārā dienesta karavīru skaitu tikai ar vīriešiem, jo samazinās dzimušo zēnu skaits. Tā paziņojusi Aizsardzības resursu aģentūras ģenerāldirektore Anu Rannaveski.
Iesaukuma apjoms pieaug
Karavīru skaitu katram gadam nosaka Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, balstoties uz nepieciešamo rezervistu skaitu. Pēdējos gados iesaukti aptuveni 3600–3800 cilvēku, bet no nākamā gada dienestam plānots aicināt līdz 4100.
Rannaveski uzsvēra, ka šis mērķis tik un tā būs jāsasniedz, lai gan demogrāfiskās tendences liecina, ka zēnu dzimst arvien mazāk un situācija pasliktināsies. 2025. gadā Igaunijā dzimuši 9240 bērni, tostarp 4789 zēni.
Sievietes dienestā
Sievietes brīvprātīgi var dienēt kopš 2013. gada, un ik gadu tādu ir aptuveni 50 – dažos gados 60, citos 45. Tās veido 1–2 procentus no iesauktajiem. Pēc direktores teiktā, vairāk nekā pusei Igaunijas sabiedrības ir maz iespēju piedalīties valsts aizsardzībā: sievietēm jāatrod motivācija pašām, savukārt vīriešus valsts aktīvi uzrunā.
Sievietes var dienēt dažādās vienībās, un bažas par īpašām “sieviešu lomām” esot nepamatotas. Viņas dzīvo tajās pašās kazarmās un telpās, kur vīrieši, izmantojot skapjus kā pagaidu starpsienas, taču higiēnas telpas parasti ir atsevišķas. Dienesta laikā fiziskās spējas uzlabojas abiem dzimumiem; jauniem vīriešiem tikai ap trešdaļa atbilst nepieciešamajām fiziskajām prasībām.
Iespējamas pārmaiņas
Rannaveski prognozē, ka laikā no 2035. līdz 2040. gadam tikai ar jauniem vīriešiem nepieciešamo skaitu nokomplektēt kļūs grūti, un tad nāktos ieviest obligātāku sistēmu. Viņa norādīja, ka Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā dienestā netiek aicinātas visas sievietes, bet atlasa pēc motivācijas, zināšanām, pieredzes un prasmēm. Viņa cer, ka Igaunija izvēlēsies līdzīgu pieeju, jo dienests visiem būtu neizdevīgs – cilvēku būtu vairāk nekā vietu.
