Igaunija nepanāk lielāku ES krīzes palīdzību lauksaimniekiem
Igaunija nespēja panākt lielāku Eiropas Savienības krīzes atbalstu lauksaimniekiem, jo balsojumā par 540 miljonu eiro sadali no lauksaimniecības rezerves valsts atturējās, neapmierināta ar sadales atslēgu.
Briselē notika balsojums par 540 miljonu eiro izmantošanu no lauksaimniecības krīzes rezerves. Igaunija un tai pievienojušās valstis nepanāca atbalstu savai pozīcijai pret naudas sadales mehānismu.
Tuvajos Austrumos notiekošā krīze izraisījusi mēslošanas līdzekļu un citu preču cenu kāpumu, radot grūtības Eiropas lauksaimniekiem. Eiropas Komisija ierosināja izmaksāt krīzes palīdzību, bet, aprēķinot valstu daļas, tika ņemti vērā tiešo maksājumu griesti, kas Igaunijā ir starp zemākajiem.
Tāpēc Igaunija nebalsoja par shēmu, taču tā tika pieņemta. “Mēs atturējāmies, jo uzskatījām, ka sadales atslēga nav piemērota. Tā kā mūsu tiešo maksājumu līmenis ir zemāks par ES vidējo un mūsu atkarība no importētā mēslojuma ir ļoti augsta, mūsu daļai vajadzēja būt lielākai,” skaidroja Zemkopības ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Madis Pertels.
Igaunijai tika piešķirti 3,1 miljons eiro, un tai ir iespēja no valsts budžeta pievienot vēl 200 procentus. Tomēr šī procedūra prasa, lai līdzekļi tiktu izmaksāti līdz 2027. gada februārim. Pertels norādīja, ka ministrija kopā ar lauksaimnieku organizācijām noteiks precīzus zaudējumus, kas jākompensē. Tas prasīs laiku.
“Mēģināsim formulēt lēmumu kopā ar ministru un valdību tuvāko nedēļu laikā. Tomēr jāatzīmē, ka valsts budžeta situācija nav ļoti laba, tāpēc mēs izvērtēsim iespējas. Pāragri teikt, vai valsts pievienos papildu līdzekļus,” piebilda Pertels.
Viņš norādīja, ka Igaunijā vissmagāk cietis graudu sektors, taču pilnu ietekmi varēs novērtēt tikai pēc ražas novākšanas.
