Igaunijā otro gadu pēc kārtas samazinās egļu mizgraužu skaits
Igaunijas mežos egļu astoņzobu mizgraužu populācija otro gadu pēc kārtas samazinās, ko galvenokārt ietekmējusi vēsāka un lietaināka vasaras laika apstākļi, kā arī vairāk kukaiņa dabisko ienaidnieku.
Igaunijas mežos novērojams, ka egļu mizgraužu populācija, kas pirms trīs līdz četriem gadiem vēl pieauga, pēdējos gados stabili samazinās. Šis nelielais, tikai 4–5 milimetrus garais kukainis masveida vairošanās periodos spēj nogalināt lielas egles un pat veselus egļu mežaudžu masīvus.
Kukaiņa izplatību Igaunijā uzrauga Vides aģentūra sadarbībā ar Valsts mežu apsaimniekošanas centru (RMK), bet vairākos Dienvidigaunijas apriņķos savas monitoringa stacijas uztur arī Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte. Abu iestāžu dati liecina, ka pēdējos divus gadus mizgraužu skaits samazinās.
Pēc Vides aģentūras vecākās speciālistes Meritas Ehrpaisas teiktā, 2022. gadā kukaiņa populācija bija ļoti augsta, 2023. gadā tā saglabājās augsta, taču dažos apriņķos jau parādījās lejupejoša tendence. 2024. gadā samazinājums kļuva izteiktāks, bet 2025. gada rezultāti bija vēl zemāki nekā gadu iepriekš.
Universitātes jaunākais pētnieks Kristjans Aits skaidro, ka šī gada nozvejas rādītāji ir salīdzinoši pieticīgi. Iepriekšējā vasara bijusi vēsa un lietaina, kas kavējusi populācijas augšanu, savukārt šā pavasara laikapstākļi mizgraužiem bijuši īpaši nelabvēlīgi — to lidošanas periods sākās tikai maija sākumā, lai gan parasti tas sākas jau aprīļa vidū.
Feromonu slazdu dati apstiprina ciešu saikni starp laikapstākļiem un kukaiņu aktivitāti — vēsākās, mitrākās un vējainākās nedēļās izplatība ir mazāka. Vienlaikus pieaudzis arī mizgraužu dabisko ienaidnieku — plēsīgo mušu, skudru vaboļu un putnu — skaits, kas efektīvāk ierobežo populāciju.
Igaunijas Privāto mežu savienības vadītājs Meelis Matkamēe norāda, ka mizgrauži galvenokārt apdzīvo novājinātus kokus, tāpēc labi apsaimniekotos mežos tiem grūtāk izveidot koloniju, savukārt neapsaimniekotās, vētru bojātās audzēs kukaiņi izplatās brīvāk. Aits piebilst, ka arī jauktas mežaudzes rada kukaiņiem nelabvēlīgākus vairošanās apstākļus.
Situācijas attīstību nākotnē tomēr paredzēt nav iespējams, jo to ietekmē tādi faktori kā sakņu trupes izplatība, iespējamie sausuma periodi vai vētru postījumi.
